Portāls sportacentrs.com sazinājies ar Maira Brieža bijušo treneri Sandi Kleinu, kuru aicinājis izteikt savu viedokli par redzēto.
“Tā bija cīņa. Tas nebija bokss, bet tā bija cīņa,” vērtē Kleins.
«Protams, apsveicu Mairi ar uzvaru. Tiesneša lēmumus neesmu kompetents izvērtēt. Varu skaitīt punktus pēc saviem uzskatiem, bet uzvara ir uzvara. Un tas ir ļoti labi, jo atkal varēsim sekot līdzi augstākā līmeņa boksam. Iespējams, tas atkal notiks Rīgā. Ja Mairis šo cīņu būtu zaudējis, tad justos bēdīgs, jo bokss Latvijā uz kādu brīdi apstātos. Ja vērtēju tikai boksa izpildījumu, tad… Pēc Maskavas cīņas pret Brendonu Delorjē nekādas kļūdas jau nebija izlabotas. Šajā ziņā nekas nav mainījies.»
Mairis lec virsū, iet virsū ar galvu. Viņš sit džebu, bet tam nav turpinājuma. Mairis labi strādā ar džebu, taču nesit ar labo roku. Bet iemesls tam jau ir daudziem zināms – labā roka bija savainota. Tāpēc var teikt, ka šo cīņu viņš vinnēja ar džebu.
Ja godīgi, tad šādas cīņas parasti nemaz neskatos. Pēc Brieža un Oleksandra Usika cīņas šādu cīņu skatīties bija vienkārši drausmīgi. Taču, zinot blakusapstākļus, uz to jāraugās citādi. Līdzi viņam nebija Šiholajs, bet gan treneris Dmitrijs Jaroščuks, ar kuru viņš strādā tikai divus mēnešus. Tik īsā laikā treneris vēl nepazīst sportistu tik labi un nevar iedot pareizos norādījumus. Tas, ka uz ASV viņi aizbrauca tikai desmit dienas pirms cīņas, arī nebija gluži profesionāli, jo bija jābrauc krietni agrāk. Tad vēl labā roka, kurai bija veikta operācija un ar kuru Mairis ilgu laiku nevarēja strādāt. Bija daudz faktoru, kas neļāva noboksēt labi. Tādēļ cīņa bija tāda, kāda tā bija. Es no Maira neko vairāk arī negaidīju. Drīzāk es vairāk gaidīju no Gevora. Cerēju, ka Gevors strādās.
«Ar Briedi neesmu kontaktējies kopš jūlija (..). Raimonds Zeps vasarā man vēl zvanīja un aicināja trenēt, bet es pats atteicos. Kas notiek viņu nometnē, par to neko nezinu. Neesam par to runājuši un apsprieduši.»
Redzēju tikai veco latviešu boksu, ko Mairis vienmēr ir boksējis. Nebija tās iestrādes, kuras sāku taisīt Spānijā pirms Usika cīņas un kuras viņam ieteicu turpināt. Nekas no tā boksa vairs nebija – ne bloku, ne pieņemšanas, ne atbildēšanas, ne soļu kustības ar pussoļiem. Par uguntiņu nezinu. Ja jau viņš grib vinnēt jostas, tad uguntiņai jābūt. Varbūt viņš vienkārši tagad tā izskatās. Lai nu kā, bokss ir lieta, kas man patīk, un tas, ko es daru. Tāpēc es nekad neapdirsīšu ne Mairi, ne boksu. Viņš izdarīja tā, kā varēja.
Pats nebiju Latvijā, bet man jau stāstīja, ka viņš esot izdzinis no treniņa Sportacentrs.com pārstāvjus. Nezinu, kādēļ viņš to dara, bet tādā veidā viņš tikai parāda savus vājumus. Brīdī, kad vajag parādīt, cik stiprs tu esi, viņš parāda vājumu. Un tas atsaucas uz visu. Arī uz to, kā cilvēki viņam seko līdzi. Būsim godīgi, fanu Latvijā viņam ir palicis mazāk. Vakar biju aizgājis uz “A.R. sporta studiju”, kur viņš trenējas. Parunājos ar klātesošajiem un secināju, ka par Mairi vairs nefano tā, kā to darīja agrāk. Lielākā daļa pēc Usika un Beljū cīņas aizbrauca mājās gulēt.”