Aizvainojums nekad nav risinājis problēmas, bet atņēmis mums nepieciešamos dzīvības spēkus un morāli cilvēku nogalina. Par aizvainojumu zina gandrīz visi un par šo emociju ir pieejams ļoti daudz informācijas. Tomēr, lai arī mēs zinām, cik postošs tas ir bieži vien mēs atkal un atkal tam ļaujamies, lai arī zinām, ka mums tas neko labu nedara. Katram cilvēkam ir sava sāpe un aizvainojums. Tas var būt dažāds – milzīgs kā kalns vai sekls kā straurs.
Aizvainojums ir tiešs ceļš pie slimībām
Aizvainpjuma jūtas pie cilvēka piezogas tad, kad viņam šķiet, ka pret viņu notikusi briesmīga netaisnība, nodevība vai viņš tiek sāpināts. Aizvainojums ir mūsu reakcija uz neaizsargātību un tas dvēselē var atstāt dziļas rētas.
Ja pasaulē eksistēti mērierīce, kad spētu “redzēt” aizvainojumu, tad atklātos, ka tas izpaužas kā muskuļu saspringums. Eksperti apgalvo, ka visvairāk tas atsaucas uz ķermeņa augšdaļu virs diafragmas un locītavās. Vissaspringtākie ir krūškurvja un rīkles muskuļi.
Ir situācijas, kad mēs it kā klusi “norijam” pāridarījumu, kas patiesībā iestrēgst mūsu rīklē. Laika gaitā incidents tiek aizmirsts (kāds aizmirst agrāk, kāds – vēlāk), bet muskuļi šajā vietā paliek saspringti. Un muskuļos, kuros vienmēr ir “saspiests” stāvoklis, samazinās asins cirkulāciju, kas savukārt novājina mūsu imunitāti. Un tas ir tiešais ceļš uz slimībām.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!