Ķekavas novada pašvaldības bērnudārzā noris būvdarbi, kuru laikā rupji pārkāpti darba drošības noteikumi, par to informē TV3 raidījumā “Bez Tabu”.
Bērnu vecāki, protams, nobažījušies par situāciju, kāda valda pie bērnudārza, kur teju roku rokā ar bērniem, kas spēlējas, darbojas strādnieki ar jaudīgu tehniku un atstāj to bez uzraudzības, kamēr bērni atrodas turpat.
«Pats bez aizsargiem, un bērni apkārt laukumiņā spēlējas! Žoga nav! Atstāj zāģi, aiziet kaut kur prom! Man pašai tur mācās divi bērni, nelaime var notikt! Tas nav droši! Kad bija sapulce, viņi [bērnudārza vadība] solīja, ka visus drošības noteikumus ievēros, pārkāpumu nebūs,” sašutusi par notiekošo pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē ir audzēkņu māte.»
Kāds no bērnudārza audzēkņiem nofilmēja video ar nedrošo situāciju, ko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) mikroķirurgs Aivars Tihonovs komentēja kā bīstamu.
«Kā ķirurgs varu pateikt, ka jebkura lieta, kas varētu uzlabot drošību, ir ļoti būtiska, īpaši bērnu klātbūtnē. Mums ir ne viens vien gadījums, kad esam ārstējuši bērnus, kas guvuši traumas, spēlējoties nokļūstot pie nedrošām iekārtām. Šis potenciāli varētu būt viens no tādiem gadījumiem.»
Zāģim ir lieli zobi, plats ceļš, tas nodarītu ļoti, ļoti lielas traumas bērnam. Pie mums nonākuši bērni ar pirkstu amputācijām, sadragātām rokām, kājām. Tikpat labi bērns var nejauši paklupt un nokļūt pie tā zāģa ar galvu,” teica Tihonovs.
Skaties.lv raksta:
«Būvdarbus bērnudārzā par Ķekavas novada pašvaldības konkursa rezultātā noslēgto līgumcenu – 772 000 eiro – veic SIA ”Kurzemes būvserviss”. Sazvanīts un taujāts, kāpēc darbu laikā nav uzsliets pagaidu žogs, būvkompānijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Rubans atbild: ”Viss var būt, nemācēšu komentēt»
Bērnudārza ”Avotiņš” vadītāja Baiba Jurisone vecāku fiksēto sauc par ”nepatīkamu situāciju” un ”pārpratumu”. Būvnieki esot nojaukuši sētu pēc pamatdarbu pabeigšanas, savukārt sīkumus (bruģa zāģēšanu), kā tos dēvē iestādes vadītāja, vēlējušies pabeigt nenorobežotā teritorijā. Tāpat bērnudārza vadītāja direktore teic, ka strādnieku bezatbildība esot pārtraukta un žogs uzsliets 10 minūšu laikā, pēc tam, kad iestādes darbinieki aizrādījuši par notiekošo, tā apgalvo direktore. To gan apstrīd audzēkņa māte:
”Žogs netika uzlikts atpakaļ 10 minūšu laikā. Es pusstundu staigāju pa bērnudārzu un meklēju kādu no vadības. Es zvanīju Baibai [direktorei], viņa atcēla zvanus. Es aizsūtīju īsziņu, sakot, ka mani uztrauc bērnu drošības jautājums, lai viņa paceļ telefonu.
Viņa pateica, ka nevar atbildēt. Es viņai teicu, ka no vadības neviena kabinetos nav. Viņa man atbildēja, ka medmāsiņai jābūt kaut kur. Es izstaigāju visu teritoriju. Medmāsiņas nebija, visi kabineti bija tukši. Es tur biju kādu pusstundu, tas žogs nebija uzlikts to visu laiku.”
«Bērni visu laiku iet ārā, kamēr būvdarbi notiek. Visu šo silto laiku viņi tur būvēja,” teic kāda audzēkņa māte.”Lai arī tas žogs ir, bet tie paši putekļi iet uz bērniem. Ja godīgi, vispār nesaprotu, kāpēc viņi darbojas tieši tad, kad bērni spēlējas,” neapmierināts ir audzēkņa tēvs Artūrs.»
Ir nepieļaujami, ka bērni rotaļājas, kamēr notiek būvdarbi turpat, nenorobežotā teritorijā, skaidro Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas eksperte Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga, uzsverot, ka, zāģējot betonu, bruģakmeni, ir jāpielieto materiāla mitrināšana, lai mazinātu pieputējumu.
”Protams, ir arī jautājums, kā sadarbojas bērnudārza vadība ar būvdarbu veicējiem. Darbi ir jāorganizē tad, kad bērni nav ārā vai, kas vēlamākais, ārpus bērnudārza darba laika,” norādījumus iestādes vadībai un būvniekiem sniedz VDI pārstāve.
VDI pārstāve Rūtiņa-Rūtenberga uzsver, ka video redzamais strādnieks apdraud ne vien bērnus, bet arī pats sevi: zāģējot bruģi ar betona zāģi, nelieto aizsargrīkus, proti, brilles, cimdus, ķiveri un citus priekšmetus. Kritisks par nolaidību pret drošību ir arī mikroķirurgs A. Tihonovs:
”Mums ir pacienti, kuriem zāģis ir ieķēries apģērbā, noraujot to. Norauj arī ādu no dažādām vietām, tai skaitā ļoti intīmām. Mums paiet ļoti ilgs laiks, kamēr mēs varam kaut ko saglābt, ja ir glābjams. Tas ir rezultāts, ja cilvēki, strādājot ar zāģiem, nelieto aizsargapģērbu.
Nereti gadās, ka, nevelkot ķiveri, kaut kas uzgāžas uz galvas vai krītot iezāģē galvā. Visbiežāk mēs iegūstam pacientus ar smagām traumām no tā saucamajiem flekšiem, kuriem patvaļīgi tiek piemontētas zāģa ripas, apgriezienu skaits ir nenormāls. Bieži vien, atspiežoties pret kādu cietu virsmu, zāģis izslīd no rokām un ceļo pats savu ceļu, nokļūst jebkurā vietā,” skaidro ķirurgs.