Losandželosā daudzi zina 62 gadus veco Muhamedu Bziku. Šis stiprais bārdainis liekas draudīgs un nelokāms, bet aiz skarbās ārienes slēpjas neticami laba sirds. Lūk, jau vairāk nekā 20 gadus Muhameds aprūpē nedziedināmi slimus bērnus.
Bzika rokās nonāk pamesti, vientuļi mazuļi, kas citā gadījumā mirtu slimnīcas gultās. Taču pateicoties Muhamedam šie mazuļi, iespējams, pirmo reizi dzīvē izjūt mīlestību un rūpes!
Strādāt ar slimiem bērniem vīrietis sāka jau 1980-o gadu beigās. Tad plecu pie pleca kopā ar Muhamedu strādāja arī viņa sieva Dona. Bet pirms 15 gadiem Bziks kļuva par atraitni. Šodien viņš turpina savus labos darbos viens pats.
Muhameds rūpējas ne tikai par pieņemtiem bērniem. Arī viņa paša dēls, 19 gadus vecais Ādams, visā ir atkarīg no tēva. Viņš čieš no nepilnīgas osteoģenēzes – pataloģijas, kas kaulus padara ļoti trauslus un vājus.
Patlaban Muhameds rūpējas par 6 gadus vecu meitenīti, kura pasaulē nāca paralizēta, neredzīga un kurlmēma. Mazulītei vajadzīga pastāvīga aprūpe, bet Bziks ir viens no nedaudzajiem Kalifornijā, kuram ir pilna sertifikācija, lai strādātu ar bērniem invalīdiem.
Ārsts, kurš mazulīti novēro kopš dzimšanas, saka, ka viņa ir dzīva, tikai pateicoties Muhameda pūliņiem. Vēl vairāk – viņas dzīvē beidzot esot parādījušies laimes mirkļi. Dzirdot tik sajūsminātas atsauksmes, kļūst skaidrs, kāpēc šo musulmani gados aiz muguras mēdz dēvēt par eņģeli.
Kad Bzikam vaicā, kāpēc viņš to dara, vīrietis atbild, ka katram bērnam nepieciešama ģimene. Muhamedam citu iemeslu nevajag. Viņš pūlas bērnu dēļ, katru pieņemto mazuli uztverot kā savējo.