Lūk, kāds atgādījums noticis Dubultu pludmalē vakar, 30. jūlijā – atbildīgi atpūtas baudītāji pie jūras glābuši putnu no drošas nāves. Dace Judina-Nīmane stāsta, ka viņi tieši šajā vietā atgadījušies nejauši – devušies uz savu vasarnīcu un nolēmuši vakarā aiziet līdz pludmalei apskatīt saulrietu. “Kurš pateiks, kāpēc mums savajadzējās doties uz Dubultiem, nevis izvēlēties tuvāku izeju pie jūras? Un kāpēc tieši tajā mirklī?” viņa raksta.
“Bet pie jūras mēs nonācām tieši īstajā brīdī, lai, bradājot pa saules sasildīto ūdeni liedaga seklajās lagūnās, netālu pamanītu Putnu – prāvu sudrabkaijas (Larus Argentatus) jaunuli, kurš izmisīgi centās kaut ko norīt. Sākumā likās – milzīgu zivi, taču mulsināja tas, ka Putns izskatījās dikti noguris un nomocījies. Rija, rija, pēdīgi atlaidās pussēdus turpat siltajā ūdenī un iemērca knābi ūdeni, it kā padevies liktenim.”
Dace un Artūrs nolēmuši riskēt un pieet putnam tuvāk.
“Un tad izrādījās, ka nabaga pāraugušais Putna Bērns ir norijis dvieli! Dvieli, ko kāds pamuļķis, nevīža atpūtnieks atstājis mētājamies smiltīs. Dvieli, kura stūris vēl kūļājās laukā no knābja nenorīts, – tieši tik vietas pietrūka Putna kuņģī. Ja būtu norijis, visticamāk, šobrīd spārnainis būtu jau beigts.
Kas notika tālāk? Paņēmām rokās, apmīļojām, uzmanīgi izvilkām dvieli. Viņš ļāvās. Tad pateicībā kaut ko noklaigāja, ieknāba Arturam rokā, pagaršoja un pamēģināja nokost pirkstu, bet, kad tas neizdevās, izpleta spārnus un – aizjoza saulrietā. Iebrida jūrā, ilgi dzēra, skalojās, mazgājās, pleta spārnus, vingroja, peldēja, nira, visādi izrādījās, tad pacēlās spārnos un aizlidoja.”
“Mīļie jūras baudītāji! Savāciet aiz sevis dvieļus, peldkostīmus, apenes un bērnu pamperus. Putni nezina, ka šos draņķus nevar ēst, viņiem to neviens nav mācījis. Viņi saož kaut ko tīkamu, knābā, norij un… mirst. Jūsu paviršības un nevērības dēļ!”