Līga ar draugu iepazinās Latvijā, vēlāk abi nolēma doties strādāt uz Lielbritāniju, kur arī piedzima dēliņš Ivo. Ģimene Anglijā dzīvojuši neregulāri, piemēram, 2014. gadā 8 mēnešus nodzīvojuši Latvijā. Tad visi atkal devušies uz Angliju, un tēvs tur atradis darbu. Vecāku starpā radās nesaskaņas, un Līga ar bērnu atgriezās Latvijā, vēsta skaties.lv ar atsauci uz raidījumu “Bez Tabu”.
Domājot par dēla veselību, kuram diagnoscēta bronhiālā astma, Līga nolēma, ka bērnam būs labāk dzīvot Latvijā. Sieviete nepiekrita ar dēlu doties atpakaļ uz Angliju, bet tēvs Latvijas tiesai paziņoja, ka bērns ir nozagts.
Tiesa lēma, ka Līgai jau 4. jūlijā Ivo jāved atpakaļ uz Lielbritāniju. Neizpratni raisa fakts, ka visi trīs ir Latvijas pilsoņi, visi trīs ir deklarēti Latvijā, Ivo nemaz neprot angļu valodu un šobrīd iestājies Viļakas bērnu dārzā.
«
“Kā tas var būt, ka mātei nav teikšanas tiesību? Māte deviņus mēnešus savā klēpī nēsājusi bērnu, vai Latvijas valsts tā rūpējas par saviem pilsoņiem, izsūtot no Latvijas,” sašutumu neslēpj Līgas krustmāte.
»
Dakteris Jānis Bojārs, bērnu psihiatrs, ir vairākas rezies saticies ar mazo Ivo, un uzskata, ka viņa veselības stāvoklis, pametot Latviju, varētu pasliktināties.
Tiek ziņots, ka bērnam ir gan psihiska rakstura traucējumi, gan bronhiālā astma. Šir ir psihosomatiska rakstura traucējumi, un viens no iemesliem, kāpēc tie rodas, ir migrācija.
“Tiesa ir piemērojusi Hāgas konvenciju par bērna prettiesisku nolaupīšanu, nemaz nepārbaudot, vai šī konvencija ir attiecināma uz konkrēto gadījumu,” skaidro Līgas juriste. Viņa akcentē, ka Ivo un viņa tēvs ilgstoši, pastāvīgi nemaz nav dzīvojuši Lielbritānijā.
Ivo mammas juridiskā pārstāve pastāvīgas dzīves vietas jēdzienu skaidro ar Eiropas savienības direktīvu, kura nosaka, ka pastāvīga dzīvesvieta tiek definēta tad, kad persona ārzemēs pavadījusi piecus gadus. Līgas, Ivo un viņa tēta gadījumā šis nosacījums netika izpildīts.
Tieslietu ministrijas Starptautiskā sadarbības departamenta juriste Anastasija Jumakova skaidro, ka “esot dažādi kritēriji, kā noteikt, kura ir bērna pastāvīgā dzīves vieta, Hāgas konvencija esot būvēta uz bērna pastāvīgas dzīvesvietas principa, nevis saistībā ar pilsonību un deklarēto dzīves vietu.
Bērna tuvuma kritērijs paredzot to, ka tikai tās valsts iestādes, kur bērns dzīvo, spēs pieņemt bērna interesēm atbilstošāko risinājumu.”
skaties.lv