Austrumu mistiķi apslāpē prātu un brīvo gribu, lai ar attiecīgu tehniku palīdzību ievestu cilvēka psihi paranormālos stāvokļos. Praktiski visas jogas sistēmas piedāvā atpestīšanu no tālākas reinkarnācijas. Savukārt vairāk budisms uzsver atbrīvošanos no ciešanām. Abos gadījumos attiecīgās prakses izraisa konsekvences arī materiālajā pasaulē.
Rietumos, pieaugot interesei par Austrumu garīgumu, īpaši jogu un dzen, publiskajā telpā parādījušies dažāda veida vingrinājumi , kas var būtiski ietekmēt gan ķermeņa fizioloģiju, gan pašu apziņu. Jāatzīst, ka vingrinājumi, kas pieejami internetā, brīžiem neatbilst Tantra jogas noteikumiem (šajā jogas virzienā īpaša uzmanība tiek pievērsta t.s. „čakru atvēršanai”).
Dažādi pētnieki norāda uz jogas saistību ar okultisma praktizēšanu. Kā atzīst Džons Alans (John Allan), vienīgi Hatha joga, kuras pamatā ir tikai fiziskie vingrinājumi, var sekmēt labvēlīgu relaksāciju, pie nosacījuma, ka cilvēks, kurš to praktizē, spēj distancēties no jogu garīguma un filozofijas, kas ir pretrunā kristietībai.
Elpošana
Noteiktas Austrumu meditācijas tehnikas paredz nedabisku elpošanas ritmu. Praktizējot šos vingrinājumus, pastāv draudi izjaukt skābes – bāzes līdzsvaru ķermenī. Neatbilstošas elpošanas iespaidā organismā uzkrājas CO2, kā rezultātā aizturot elpu pH līmenis pazeminās. Savukārt pie paātrinātas elpošanas CO2 strauji sarūk. Šīs darbības izraisa metabolisma izmaiņas, negatīvi ietekmējot smadzeņu funkcionēšanu. Praktizējot veselībai bīstamus elpošanas vingrinājumus, var saskarties ar tādām blaknēm kā grūtības koncentrēties, psihotiskas izpausmes, nemiers, apātija, miegainība, personības traucējumi, galvassāpes, aritmija, muskuļu spazmas, palielināts intrakraniālais spiediens un tml. (Wielka Interna, Warszawa, 2001, t. I, 108.-122.lpp)
Diēta
Jogas adepti praktizē diētu, kas izslēdz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu lietošanu uzturā. Kā zināms, cilvēka ķermeņa šūnu olbaltumvielas veido 20 amīnskābes. Starp tām ir arī tādas, kuru trūkst augu izcelsmes olbaltumvielās. Izslēdzot „neīstās” olbaltumvielas no uztura, ķermenis negūst nepieciešamos „celtniecības materiālus”, kā rezultātā var izveidoties metaboliskā acidoze.
Miegs
Pastāv tādas jogas prakses, kurās miega ilgums dienā tiek saīsināts līdz pat četrām stundām. Šādos apstākļos cilvēks cieš no hroniska pārguruma. Nepietiekošs miegs pastiprina endorfīnu veidošanos smadzenēs, kas ilgtermiņā izraisa apkārtējas pasaules uztveres, sajūtu un pārdzīvojumu traucējumus.
Mantras
Personām, kas ilgojas pēc „mistiskiem” piedzīvojumiem, rekomendē stundām ilgi skaitīt mantras, kuru iedarbība atsevišķos gadījumos tiek pastiprināta ar halucinogēniem līdzekļiem. Mantru skaitīšana var ietekmēt smadzeņu garozas darbību. Kā norāda pr.Verlāns (Jacques Verlinde), kurš kādreiz praktizējis mantras, „iestājas brīdis, kad mantra izšķīst, sekmējot spēcīgu ķermeņa relaksāciju. Tāpat mantra var vienkārši pazust, uz brīdi atstājot mūs stāvoklī, kad nav novērojama intelektuāla aktivitāte.”
„Visa mana iekšēja uzmanība koncentrējās uz skaņu, kurai nepiemīt semantiska vērtība, kas ļautu tajā iesaistīties manam prātam. Praktizējot to vairākas stundas dienā, man radās grūtības koncentrēties, bezmiegs, problēmas uzturēt sarunu, samazinājās interese par apkārtējiem. Biju pārņemts ar kaut ko, kas līdzinājās „sajūsmai par tukšumu”, gremdējoties priekā pašas eksistences fakta dēļ, ārpus individuālas apziņas… Pamazām sāku zaudēt kontaktu ar realitāti, kamēr vairs nespēju pildīt darba pienākumus.” (Józef Maria Verlinde, U wrót Nieznanego, W: Zakazany owoc, wyd. „m”, Kraków 1999, 36.lpp)
Te gan jāpiebilst, ka sektanti visai bieži salīdzina mantru skaitīšanu ar rožukroni, apgalvojot, ka arī katoļi, atkārtojot „Esi sveicināta”, īstenībā praktizē mantru. Tomēr, atšķirībā no patiesas lūgšanas, mantras praktizēšanas nolūks ir ieiet transā. Skaidrs, ka neapdomīga, „automātiska” lūgšanas skaitīšana neatbilst kristīgās dzīves būtībai un pārkāpj Dieva bausli – „Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt.”
Kundalini čūska
Centrālās nervu sistēmas nomākšana, vienlaicīgi stimulējot perifērisko nervu sistēmu ar fiziskiem vingrinājumiem, var izraisīt „enerģijas cirkulēšanas” sajūtu ķermeņa ass zonā, ko sauc par „čakru atvēršanu”. Skaidrs, ka senajos laikos, nezinot organisma anatomiju un fizioloģiju, tika izvirzīti citi šīs parādības skaidrojumi. Piemēram, tika uzskatīts, ka čakras veras vaļā „kundalini čūskas” iespaida, kas uzturoties pie cilvēka mugurkaula pamata, un ko var „uzmodināt”, lietojot atbilstošas tehnikas. Patiesībā jogas adepts sajūt „čakras” galvenokārt tajās ķermeņa vietās, kur atrodas hormonu dziedzeri.
Mēģinājumi manipulēt ar savu ķermeni var novest pie visa organisma patoloģiskas funkcionēšanas, kas īpaši attiecas uz nervu sistēmu un smadzenēm. Tas savukārt nevis tikai izraisa relaksācijas sajūtu, bet arī izmainītas apziņas stāvokļus („vīzijas”, „astrālie ceļojumi”, „saplūšana ar dabu”, „visuma un dievišķības sajūta”). Kā norāda pr. Verlāns, atverot čakras, cilvēks īstenībā atveras ļaunā gara iedarbībai, jo šīs prakses liek viņam novērsties no patiesas izaugsmes. (Joseph-Marie Verlinde, Bóg wyrwał mnie z ciemności, Warszawa 1998, 193.-194.lpp).
Avots: civitas.lv