Kāds vīrietis sociālajā portālā “Facebok” dalījies ar pārdomām par pazudušo Ivanu, kuru meklēja teju visa Latvija:
Es ļoti gribu naivi(kārtējo reizi) cerēt, ka mazais Vaņa nenomira veltīgi. Viņš ir kļuvis par simbolu mūsdienās valdošajai vienaldzībai par apkārt notiekošo un pat pašiem ar sevi, vai arī atgādinājums tiem, kas “ar visu apmierināti, ” “atslābst”, “necepās”, “čilo”, kamēr viens mazs puikiņš “neviena nemanīts” aizbrauc uz mežu un tur arī paliek, pilnīgā vientulībā, aukstumā, tumsā, badā. Raustīt plecus nu jau par vēlu. Bet viss nav bezerīgi, kamēr ir tik daudz cilvēku, kas ir gatavi ziedot sevi un savu laiku pazudušā Ivana meklēšanā.
Paldies visiem viņiem! Lūdzu, tiem kam ir sīkie(piedodiet – “mazie”), pat pusaudži, pārliecinieties, ka viņi mācēs paprasīt palīdzību, nepaļausies uz veiksmi vien, zinās kā izkļūt no meža un ka “brīnumus” bez īstu pieaugušo klātbūtnes darīt ir ļoti, ļoti riskanti. Un vēl – bērni 5..7 gadu vecumā var nezināt kas ir nāve un ka to nevar izārstēt. Un pieaugušiem: 21.g.s komforts un gadžeti neatbrīvo mūs no nepielūdzamiem dabas spēkiem un no riskiem uz katra soļa – bez paranojas. To vienkārši. rāda statistika un visa tā informācija, ko baigi negribās dzirdēt, radot ilūziju. Atceries – jo stulbāks esi, jo vairāk pakļauts “dabiskai atlasei”, ar iespēju paķert līdz kādu nevainīgu personu. Ja jūti, ka nevari uz sitiena pateikt cik ir kuba sakne no 8, tad esi ļoti uzmanīgs! Tas arī viss.
Avots: Facebook