Ļoti būtiska nianse, ka Seralini atkārtoja to pētījumu, ko veica Monsanto pētnieki, pētot ģenētiski modificētās kukurūzas NK603 drošību. Šī Monsanto pētījuma rezultātus 2004. gadā publicēja žurnāls “Food and Chemical Toxicology” un bija nepieciešamas ilgas juridiskas cīņas, lai panāktu no Monsanto tā detaļu publiskošanu. Pamatojoties uz šo pētījumu, 2009. gadā ES pārtikas drošības kontroles iestāde (EFSA) deva pozitīvu slēdzienu Monsanto ģenētiski modificētās kukurūzas NK603 izmantošanā.
Seralīna zinātnieku grupa savos eksperimentos izmantoja tos pašus protokolus, kurus izmantoja Monsanto pētnieki, tikai, kas ir ļoti būtiski, pārbaudīja biežāk un lielāku skaitu parametru. Pie tam žurkas tika novērotas daudz ilgāk – visu savu dzīvi (caurmērā divu gadu garumā), nevis 90 dienas kā Monstato pētījumā [90 dienas = 12% no žurkas dzīves atbilst apmēram 7 – 10 gadu vecumam cilvēka dzīvē].
Novērošanas ilgums izrādījās izšķirošais. Pirmie audzēji žurkām sāka parādīties starp ceturto un septīto eksperimenta mēnesi. Agrākajos Monsanto pētījumos, kuros žurkas tika novērotas 90 dienas, toksiskuma pazīmes bija fiksētas, bet gan pati industrija, gan EFSA tās noraidīja kā “bioloģiski nenozīmīgas”. Patiesībā izrādījās, ka šīs toksiskuma pazīmes bija pat ļoti nozīmīgas.
Seralini pētījums tika veikts ar vislielāko žurku skaitu, kāds ir izmantots jebkādos ĢMO pētījumos. Tāpat viņi eksperimentos “pirmo reizi izmantoja trīs barošanas ēdienkartes (nevis divas kā parastajos 90 dienu eksperimentos): tikai pret Roundup noturīga ģenētiski modificēta kukurūza NK603, ģenētiski modificēta kukurūza, kura ir tikusi apstrādāta ar Roundup un tikai Roundup ļoti zemās ekoloģiski nozīmīgās devās, kas ir zemākas par to līmeņu diapazonu, kuru regulējošās instances pieļauj dzeramajā ūdenī un ģenētiski modificētā barībā”.
Seralini pētījuma rezultāti bija ļoti satraucoši. Pirmā pētījumu etapa slēdziens bija sekojošs: “No visām žurku grupām mātītes nomira 2 –3 reizes biežāk un ātrāk kā no kontrolgrupas, kura netika barota ar ĢMO. … Mātītes pēc Roundup un ĢMO lietošanas saslima ar lieliem krūts audzējiem; hipofīze (apakšējais galvas smadzeņu piedēklis, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kurš regulē augšanu, stimulē dzimumorgānu attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību) ir otrs visvairāk cietušais orgāns; mainījās seksuālais hormonālais līdzsvars. Starp tēviņiem aknu nosprostojums un nekroze (orgāna audu atmiršana dzīvā organismā) bija 2,5 – 5,5 biežāka kā kontroles grupā. Šī pataloģija apstiprinājās arī izmantojot optisko caurskatošo elektrono mikroskopiju. Tāpat 1,3 – 2,3 reizes biežāk tika konstatētas nopietnas nieru slimības (почечные нефропaтии). Tēviņiem audzēji bija 4 reizes lielāki kā kontrolgrupā…”
Tas, ka tēviņiem bija četras reizes lielāki audzēji nozīmē, ka tie ĢMO lietojošajām žurkām bija par 400% lielāki nekā tām, kuras ĢMO nelietoja. Tā kā žurkas ir zīdītāji, to organismam ir jāreaģē uz ķimikālijām vai šajā gadījumā uz pret Roundup noturīgām sēklām līdzīgi, kā uz to reaģē cilvēka organisms.
Tālāk Seralīna grupa ziņo: “Divdesmit ceturtā mēneša sākumā 50- 80% mātīšu visās grupās tika konstatēti audzēji, maksimums trīs audzēji uz katru dzīvnieku, tai pat laikā kontrolgrupā audzēji bija 30% žurku. Žurku grupas, kuras barībā saņēma Roundup, šai ziņā uzrādīja visaugstākos rādītājus: audzēji bija 80% žurku ar maksimums trijiem audzējiem uz mātīti.”
Pirmajās 90 dienās šie satraucošie rezultāti vēl nebija acīmredzami. Līdz šim visi Monsanto un agroķīmiskās industrijas testi tika veikti tieši 90 dienas. Tagad ir skaidrs kādēļ ir kritiski svarīgi veikt ilgstošākus pētījumus un kādēļ industrija līdz šim no tā izvairījās.
Tālāk Seralini konstatē: “Mēs novērojām izteiktu audzēju indikāciju piena dziedzeros tikai uz Roundup pat pie ļoti niecīgām devām. Roundup, kā pārliecinājāmies, iznīcina aromatāzi, kas sintezē estrogēnus, kā arī kaitē estrogēnu un androgēnu receptoriem šūnās. Bez tam Roundup šķiet ir seksuāls endokrīnais dezintegrators dabiskos apstākļos arī tēviņiem. Dzimum steroīdi tāpat žurkām eksperimenta rezultātā mainījās. Šīs no hormoniem atkarīgās parādības apstiprināja palielināta hipofīzes disfunkcija mātītēm.”
Herbicīds Roundup, saskaņā ar licenzēto Monsanto kontraktu, ir jāizmanto Monsanto ģenētiski modificēto sēklu izmantošanas gadījumā. Faktiski sēklas ir ģenētiski modificētas tikai tāpēc, lai tās spētu pretoties nezāles iznīcinošajam efektam, ko rada Monsanto Roundup, kurš ir pasaulē pārdotākais līdzeklis pret nezālēm.
Citiem vārdiem sakot, kā ir teikts citos profesora Seralini zinātniskajos pētījumos, “ģenētiski modificētie augi tika mainīti, lai saturētu pesticīdus vai nu caur to herbicīda pieņemšanu vai nu pašiem radot insekticīdus, vai arī gan caur vienu gan otru, un tāpēc šie augi var tikt uzskatīti par “pesticīdiem augiem”.
“Sēklu kultūras, kuras ir noturīgas pret Roundup, tika izmainītas, lai tās kļūtu nejūtīgas pret glifosātu. Šī ķimikālija ir spēcīgs herbicīds. Tā daudzus gadus tika izmantota nezāļu iznīcināšanai. … Ģenētiski modificētie augi, kuri tiek apstrādāti ar glifosātu saturošiem herbicīdiem, tādiem kā Roundup, … var pat uzkrāt savas dzīves laikā Roundup atlikumus. Glifosāts un tā galvenais metabolīts AMPA ir bijuši regulāri konstatēti ģenētiski modificētos augos. Tādējādi šos augu uzkrātos herbicīdu pārpalikumus apēd cilvēki, kuri uzturā lieto ģenētiski modificētu pārtiku.”
Pietiekami aizdomīgs ir apstāklis, ka Monsanto vairākkārtīgi atteica zinātniskajai sabiedrībai publicēt precīzu Roundup ķīmisko sastāvu, izņemot glifosātu. Atteikumu viņi pamatoja ar komercnoslēpumu. Tomēr neatkarīgi zinātniskie pētījumi parāda, ka glifosāta kombinācija ar “slepenajām” Monsanto ķīmiskajām piedevām rada ļoti toksisku kokteili, kurš ir toksisks cilvēka šūnām daudz mazākās devās nekā tas tiek izmantots lauksaimniecībā.
Seralini pētījums notika apmēram divdesmit gadus pēc tam, kad ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais, dodot “zaļo gaismu” ĢMO komercializācijai, nenodeva valstij uzraudzības funkcijas pār ĢMO produkciju pirms to izlaišanas tirgū un pārdošanas. Bušs to izdarīja pēc tam, kad vairākas stundas aiz slēgtām durvīm tikās ar Monsanto Corporation vadošajām amatpersonām.
Amerikas prezidents toreiz atļāva izmantot ĢMO ASV teritorijā, lai gan nebija neviena neatkarīga valdības pētījuma par ĢMO produkcijas nekaitīgumu dzīvnieku un cilvēku veselībai. Amerikāņu pieeju šajos jautājumos vēlāk gandrīz vai burtiski nokopēja ES komisija.
Seralini pētījumi kļuva par īstu sprādzienu. Tie pierādīja un uzskatāmi parādīja, ka ES “zinātniskā” kontrole pār ĢMO ir nekas vairāk kā tikai nekritiska pašu ĢMO ražotāju kompāniju testu pieņemšana. Cik lielā mērā bezatbildīgie ES komisijas birokrāti bija ieinteresēti jautājumā par ĢMO, tik lielā mērā “lapsa” Monsanto varēja reāli “apsargāt vistu kūti”.