Kas atrodams teju svarīgākā valsts simbola iekšpusē?
Liela atslēga, kā no pasakām. Piekariņa vietā – sarkanbaltsarkana lente. Šī atslēga atver durvis uz vienu no svarīgākajiem mūsu valsts simboliem – Brīvības pieminekli.
„Šī ir kopija. Oriģinālā atslēga ir pazudusi jau sen”, verot smagās durvis, stāsta Mārīte Šenberga, “Rīgas pieminekļu aģentūras” pārstāve. Viņa pirms riga.lv žurnālistiem ieslēdz gaismu – tā ir gaiša telpa, kuras vidū atrodas balts akmens galds. Uz tā – liela grāmata ar trim zvaigznēm – tādām pašām, kādas tur statuja.
2011. gada 17. novembrī notikusi svinīgā Goda telpas atklāšana – tā atrodas Brīvības pieminekļa iekšienē. Tajā uzstādīts galds Goda grāmatai, kurā var ierakstīt novēlējumu un savu vārdu visi, kuri ienākuši pieminekļa iekšienē. „Šis nav tūrisma objekts, bet, ja ļaudis ļoti vēlas, mēs ielaižam. Lai to izdarītu, jāraksta iesniegums ar motivācijas vēstuli – kas vēlas doties, no kurienes, kāpēc. Ja atbilde ir pozitīva, tad novadu ekskursiju”, stāsta Mārīte. Pagājušajā gadā pieminekļa iekšienē no maija līdz novembrim pabijuši 1049 cilvēki. „Bija trīs divpadsmitās klases skolēni pēdējā zvana dienā. Viņi vēlējās ierakstīt savu vārdu grāmatā, tādējādi dodot solījumu, ka, pat ja kāds no viņiem aizbrauks, viņi noteikti atgriezīsies Latvijā”, – pastāstīja Mārīte.
Pie galda, zem paklāja ir lūka. Tā ved uz pagrabu, kurā, starp citu, saglabājušies Pētera I pieminekļa pamati – šī pieminekļa vietā tagad stāv mūsu Brīvības piemineklis.
Uz Goda telpas sienas – fragments no Leonīda Breikša dzejoļa „Akmeņi runā”. „Zēni, kad ienāk, izlasa, uzreiz novelk cepures. Šajā vietā ir svētuma sajūta”, saka Mārīte.
Kāpnes, kas ved uz pašu augšu – norobežotas ar baltiem paneļiem. Uz margām piekārtas lentes – tās visas ir noņemtas no ziediem, kas nolikti pie pieminekļa. Šeit sakrātas lentes no visdažādākajām pasaules valstīm.
Pa kāpnēm var uzkāpt tikai līdz Brīvības tēla pakājei. Kāpnes un sienas pakāpeniski sašaurinās.
Pašā augšā ir divas lūkas. No vienas paveras skats uz Nacionālās Operas un baleta ēku, no otras – uz Bastejkalnu. Interesanti, ka pirms daudziem gadiem, kad pieminekļa iekšienē nekas nenotika, neviens neglabāja lentes un par Goda telpu neviens pat nebija iedomājies, pieminekļa obelisku bija iecienījuši baloži…
Brīvības pieminekli uztur Rīgas pašvaldība. Ja vēlaties uzzināt, kā tika savākti ziedojumi pieminekļa būvēšanai, kā tas tika celts, no kurienes ņemts granīts un kāda ir katras skulptūras simboliskā nozīme, tad to visu var uzzināt šeit, “Rīgas pieminekļu aģentūras” mājaslapā.
P.S. Pieminekļa statuju pieņemts saukt nedaudz familiāri – par Mildu. Bet vismaz šis vārds tiek teikts ar mīlestību.