Kāda sieviete portālā “sudzibas.lv” dalījusies ar nepatīkamu pieredzi, ko nācies piedzīvot Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā.
Sieviete raksta, ka ķirurgs draudējis ar policiju, ka izmetīs uz ielas zīdaini ar caurumu vēderā.
“Zīdainim iepriekš tika noteikta diagnoze bruka, pie ķirurga slēdziens -nepieciešama operācija rindas kārtībā…
Iestājoties rindā bērnu slimnīcā Vienības gatvē uz operāciju, konkrēts datums operācijai nav zināms, teica, ka piezvanīšot. Tas it kā ok ,devāmies mājup, atstajot savus kontaktus. Pagāja nedēļa – ne ziņas. Pēkšņi vakarā zīdainim, 11 mēnešus vecam, iesprūda vēdera dobumā orgāns, tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, un zīdainis ar spēcīgām sāpēm un lielu bumbuli uz vēdera tika nogadāts Vienības gatvē, uz ko ķirurgs atteicās veikt operāciju uz savu galvu, argumentējot ar to, ka kvotu valstī ir maz uz šo operāciju,un jāgaida, kad pārplīsīs zarna un atmirs audi, tad tik veiks operāciju, jo paskaidroja, ka kvotu nav un pirmajā vietā ir tādi, kuriem ir izplīsušas zarnas, bet tie, kur ir uz robežas, pagaidīs līdz plīsīs. Jautājums ir tāds, par kādu demogrāfisko stāvokli cīnās deputati, kad zīdainim atsaka elementāru operāciju,kur jāaizšuj vedera dobums,un ķirurgs ir devis slēdzienu, ka jāoperē, par kādiem Hipokrāta zvērestiem var būt runa, kad ķirurgs draud ar policiju, ka izmetīs uz ielas zīdaini ar caurumu vēderā ar māti. Tādā valstī mēs dzīvojam, kur cilvēka dzīvība neko nenozīmē!” raksta sieviete.
Tikmēr komentāros cilvēki raksta, ka šajā gadījumā nebija pareizi kliegt virsū ķirurgam.
“Tātad šis “caurums” ir trūce. Trūce var būt 1)variants – reponējama (izlien uz āru un pēctam pati ieiet atpakaļ vietā), 2)variants – nereponējama (izlien ārā un tur arī paliek) vai arī 3)variants – inkarcerēta trūca, kad izlien ārā, bet kompresijas rezultātā orgāns nesaņem pietiekamu asinsapgādi un iet bojā.
Tikai 3. variants ir neatliekams, pārējie ir plānveida operācijas. Ir cilvēki, kas ar trūci nostaigā vairākus gadus, protams ir risks, ka tā var inkarcerēties (iesprūst) un tad tas kļūs par neatliekamu stāvokli.
Un beidziet te piesaukt Hipokrāta solījumu. Nedomāju, ka kāds gaida, ka kādam “izplīsīs zarnas”, vienkārši ir plānveida operācijas un neatliekamas operācijas, ja tā nav neatliekama situācija, tad var brēkt virsū ķirurgam, cik vien tīk, dēļ tā nekas nemainīsies, nevar plānu operēt kā neatliekamu,” teikts kādā komentārā.