Facebook lietotājs Krists dalījās bēdīgā pieredzē par notikušo, kura rezultātā cieta viņa tuvākie cilvēki.
Krists raksta:
“Pagājušajā nedēļas nogalē nācās sastapties ar, šķiet, nekrietnāko rīcību savā mūžā, vēlos jums par to pastāstīt. Lasot Kurzemnieka Facebook raksta komentārus, gandrīz visi piemin pāri darītāju rasi. Par sevi varu teikt – esmu 0% rasists, ar šiem puišiem vienmēr esmu bijis draudzīgās attiecībās.
Kurzemnieka rakstā arī ir kļūda par notikušo – nevis Arnolds gāja garām viņu baram, bet šo puišu bars gāja garām mūsu baram, Arnolds bija pirmais, kurš viņiem patrāpījās ceļā.
Tātad – sestdien ar draugiem pavadījām ļoti jauku vakaru skeitparkā, ciemos bija pienākusi mana mamma, viņas draudzene un mans brālis, lai sagaidītu, kad Kuldīga Dimd uzstāsies Tranzīts. Vakars bija patiesi jauks, līdz vienam brīdim… kad mūsu kompānijai garām devās šo romu jauniešu kompānija.
Tajā brīdī izveidojās cilvēku burzma ap Arnoldu – kāds devās aizstāvēt savu pusi, kāds izšķirt, bet tā rezultātā burzma virzījās uz mana brāļa pusi, uzstūmās brālim virsū un tā viņš izgāzās no ratiem (tiem, kas nezin manu brāli – mans brālis ir 1. grupas invalīds, kurš visu savu mūžu ir pavadījis ratiņkrēslā).
Es devos klāt pie viena no puišiem, kuru es pazinu, lai noskaidrotu, vai viņam tas liekas normāli, ka viņa kompānijai atnākot sākas uzbrukums, kura rezultātā ir jācieš arī manam brālim, kas nekādīgi nevar sevi aizstāvēt. Pēc pāris sekundēm pieskrēja klāt arī mana mamma, kura vērsās pie šī puiša ar šādu pašu jautājuma – ne mirklis nepagāja, kad mammas sejā lidoja sitiens no puiša, kura es pazinu (mammai tika iesists arī pa roku.
Ar pudeli vai steku – nezinu, bet roka bija sabrāzta un uzpampusi). Tad nu klupu virsū šim VĪRAM, kas iesita manai mammai, tad sekoja sitiens man pa pakausi ar metāla steku, pēc neilga laika sekoja vēlviens sitiens ar steku, to veiksmīgi izdevās atvairīt ar roku.
Šos sitienus ar steku izdarīja cits, bet arī pazīstams cilvēks. Biju ielenkts starp uzbrucējiem, uzskrēju augšā uz rampas, uzbrucēji nedaudz paklīda, bet palikušie tāpat vēlējās mani noķert, kādu gabaliņu uz bērnu laukumiņa pusi pabēgu, tad devos atpakaļ uz skeitparku, lai pārliecinātos, vai manai ģimenei viss ir kārtībā.
Kautiņi, šķiet, bija beigušies. Pie mums pienāca uzbrucēju draugi atvainoties, bet ne paši uzbrucēji. Tad mani draugi apsolīja, ka parūpēsies par manu mammu un brāli, sūtīja mani uz slimnīcu, jo pamatīgi asiņoja galva.
Lai nu kā, mana mamma un es fiziski cietām, jo brālis tika izgāsts no ratiem. Vai brālis būtu izkritis no ratiem, ja skeitparkā nebūtu ienākusi šī kompānija ? Nedomāju vis ! Gandrīz katrs no šiem puišiem bija ar kādu ieroci – kādam steks, kādam stikla pudeles, kādam nazis, kādam pistole (nazi un pistoli es neredzēju, bet bija cilvēki, kas redzēja).
Vai ikdienā cilvēki ar šādiem ieročiem azotē pārvietojas bez iepriekšēja nodoma nodarīt kādam pāri ? Nedomāju vis ! Arī citas manas paziņas, kuras tovakar nebija mūsu kompānijā, cieta no šo cilvēku uzbrukuma tajā pašā naktī.
Vai uzbrucējiem bija vajadzīgs iemesls, lai viņiem nodarītu pāri ? Nedomāju vis ! Brālis ir psiholoģiski viegli ietekmējams, izkrītot no ratiem, redzot, kā sit viņa mammu un brāli, viņa veselības stāvoklis tiek tikai pasliktināts.
Skumji, ka pazīstami cilvēki var nodarīt ko tādu. Līdz šim, satiekot šos puišus, vienmēr paspiedu viņiem roku, izrādīju cieņu, a še tev – duncis mugurā (šoreiz steks pakausī un viss pārējais iepriekš minētais).
Atkārtoju – man nekas nav pret Jūsu tautību, bet liela daļa lasītāji, šķiet, nosodīs rasi šo pāris indivīdu dēļ. Viņi būs sataisījuši lielu kaunu. Šoreiz cietēji bijām mēs, bet tas varēja būt jebkurš, jo šo cilvēku agresija bija pilnībā nepamatota.
Sargi savus tuviniekus !”