Starp citu, žurnāls I’mperfekt ļoti foršs, mūsuprāt, laba ideja to iegādāties un pašķirstīt. Bet te viens fragments, kurš piesaistījis jau daudzu lasītāju uzmanību:
“Man ne pārāk iet ar angļu valodu. Es cenšos, katru gadu tā uzlabojas par 10 vārdiem. Bet vēl nesen bija tā. Netālu no Centrāltirgus man jautā… kaut ko… Es saprotu, ka vajag Radisson viesnīcu. Nu, es tik lepna, ka zinu, kur tāda ir, esmu gatava visu paskaidrot. Kad vārdi pazūd, darbojos ar rokām! This is a river? Ok? Rādu uz Daugavu, šamējie māj ar galvu. Tad rādu… bridge… you tip tip… Bet tad iedomājos, nu, ko tur nabadziņi staigās, vajadzētu kaut kā parādīt braukšanu ar tramvaju, pastiepju roku gaisā kā vadu. Viņi tādi apmulsuši, skatās debesīs, oi, ka neaizvainojas, varbūt kristieši. Vai tik nedomā par To Kungu debesīs? Nedod dievs, būšu aizskārusi viņus reliģiskās jūtas. Kaut kas jāsaka, kaut kas jāizdomā… Saku: God is okey… a ja nu kāda cita ticība… All God is okey! Šie sāk kāpties atpakaļ, tā dīvaini uz mani skatoties. Nobijās, vai. Gribu glābt situāciju, pateikt, ka I am good, bet sajuka un skaļi iekliedzos: I am God! Aizmuka nabaga tūristi.”