Liepājnieks Mihails Atamanskis, kurš veic pats savu izmeklēšanu, kā tad īsti viss noticis pazudušā piecgadīgā puisēna Ivana Berladina lietā, publicējis šokējošus secinājumus. Viņaprāt, autobusa šoferis tīši izsēdinājis zēnu Dubeņos, policija jau sākotnēji nav reaģējusi uz ziņojumu, ka zēns tur atrodas, savukārt pats Ivans bijis dzīvs veselu nedēļu kopš pazušanas.
Sociālajā tīklā Facebook Mihails dalījies ar savas izmeklēšanas rezultātiem, kurus pārstāstām.
Ivans bijis sabiedrisks zēns, un viņam paticis atrasties cilvēkos. Mājās uzmanības trūcis, tāpēc viņam paticis vizināties autobusos. Savukārt viņa māte par bērnu rūpējusies un audzinājusi, viņš nav bijis ne badā, ne nesakopts.
Mihails raksta:
«Māte ar viņu nodarbojās un audzināja, to apliecina arī fakts, ka viņš pat mežā savā pēdējā naktī novilka sandales un akurāti nolika sev blakus… Tieši tas man šodien bija pilnīgs šoks, un es pat nezinu kā to pārgremot un pieņemt!»
Vieta, kur Ivans atrasts atrodoties 300 metrus no siltumnīcas, aiz kuras atrodas divas mājas. Vienā no mājām dzīvo 70 gadus veca sieviete ar diviem suņiem, otrā mitinās tikai brīvdienās, turklāt ne katras brīvdienas atbraucot no pilsētas.
Tieši tajā vietā, kur atrasts Ivans, tiešām esot pilnīgi brikšņi, kur piekļūt faktiski ir nereāli. Līdz ar to mājas pamanīt nav iespējams.
Dubeņu iedzīvotāji pagaidām putrojoties savās liecībās un versijās, vai zēnu ir redzējuši, vai nav redzējuši. Taču Dubeņos ir veikals TOP, kurā ir novērošanas kamera, kuras ierakstus izņēmusi policija.
«Savukārt uz veikala ēkas ir Grobiņas pašvaldībai piederoša kamera, kas tieši vērsta uz autobusa pieturu, un kuras redzslokā nonāk liels iecirknis. Tukšam autobusam un kas tajā notika, ir jābūt ļoti skaidri redzamam ierakstos – kamera ir dārga un ieraksts būs kvalitatīvs,” raksta Mihails.»
Arī autobusā esot veselas sešas kameras, kuru filmēto autobusa vadītājs redzot monitoros. Līdz ar to Mihails secina, ka bērnu vadītājs redzējis dažādos rakursos. Arī šie ieraksti tagad ir policijas rīcībā.
Pēc Mihaila apgalvotā, autobusa šoferis jau esot klusi atlaists ar atpakaļejošu datumu
Kā apmaldījās Ivans
Mihails raksta:
«Ivans brauca uz reliģisko centru, kur viņam iepriekšējā dienā bija tā paticis, jo tur viņam veltīja uzmanību. Viņš nebija noticējis, ka centrs tajā dienā ir slēgts, un, visticamāk, gribēja atgriezties mājās. Pilsētas centrā Ivans iesēdās nepareizā autobusā, jo starppilsētu autobuss apstājās ne savā vietā – tur, kur parasti piestāj pilsētas autobusi.»
Līdz Dubeņiem no centra esot jābrauc aptuveni 45 minūtes.
«Kaut kur pusceļā, es domāju, Ivans sāka saprast, ka viņš nezina šīs vietas. Bet braukšanā ar autobusiem viņš nebija iesācējs, un skaidri zināja un saprata, ka autobusi brauc pa apli, un viņš varēs ar to atgriezties atpakaļ.
Viņš neizkāpa kopā ar citiem, kas brauca uz Dārziņiem, iepriekšējās pieturās. Galapunktā autobuss ieradās ar tikai vienu pasažieri – policija to apstiprināja arī preses konferecē.
Kas notika autobusā nav zināms, jo videoieraksti ir izņemti un atrodas aiz septiņiem zīmogiem. Varu tikai taisnīgi pieļaut, ka bērns negribēja kāpt ārā, un viņu ar kliegšanu vai spēku ietekmēja vadītājs.”
»
Pēc Mihaila klāstītā, vadītājs policijai esot apstiprinājis, ka zēns aizgājis uz pieturvietu un tur apsēdies; bija aptuveni pusviendpadmit no rīta.
Mihails apraksta savu versiju:
«Bērns ir izaudzis rajonā, kur asfaltēts ceļš to savieno ar citu rajonu, bet pa vidu ir noliktavu ēkas, kapi un visai tuksnešains. Acīmredzot, tāpēc viņš nolēma, ka, ejot pa ceļu, viņš nonāks pie citām mājām, kur kādu sastaps.»
Mihails apgalvo, ka Ivana nāves datums esot 8.jūlijs, taču policija atsakoties to nosaukt. Tas nozīmē, ka viņš veslu nedēļu maldījies pa brikšņiem. To apliecinot arī daudzās pēdas tās vietas apkārtnē, kur viņu atrada.
Tajās dienās daudz lijis, bijuši negaisi, tāpēc Ivans, visticamāk, – sākumā izkliedzies, pēc tam saaukstējies – beigās bijis gluži bez balss un nav vairs spējis saukt palīgā.
Mihails arī uzskata, ka policija melojusi par video no autobusa kamerām, kurās it kā pamanīta Ivana sandale, kas lika meklēšanu koncentrēt Dubeņu apkaimē. Viņaprāt, šo lēmumu licis pieņemt video, kas uzņemts ar kameru virs veikala.
Viņš izsaka arī vēl pāris versiju. Pirmkārt, policija sākusi sodīt savējos, jo, nākot gaismā faktam, ka viņi zināja, ka zēns ir Dubeņos, bet nereaģēja, varētu likt ripot policijas vadības galvām. Mihails vērš uzmanību, ka policija neatklāj, kas tas bijis par zvanu: vai zvanījis pats autobusa vadītājs, vai arī puiku redzējis kāds cits, bet tādā gadījumā ir jautājums – kas?
Kā faktus Mihails min, ka policija ir saņēmusi zvanu par bērnu, un tagad paši ir atzinušies. Pret iesaistītajiem policijas darbiniekiem ierosināta iekšējā lieta, par ko cietumā neliek, maksimums ir atstādināšana no darba. Turklāt, kas ir šie cilvēki, tā arī nav paziņots.
Autobusa vadītājs esot klusi atbrīvots no darba – kāpēc, un ko viņš zina paliek noslēpumā, jo policija nevienam šo informāciju nesniedz.
Puisēna nāves cēlonis esot ķermeņa atdzišana, turklāt viņš esot bijis dzīvs ilgi pēc pazušanas. Mihails uzskata, ka policija zvanu par bērnu Dubeņos saņēmusi vēl pirms Ivans bijis izsludināts meklēšanā.