Ar dzemdes kakla vēzi sirgstošā 30 gadu vecā Sanita Zute pēc diviem mēnešiem netradicionālajā klīnikā Vācijā nu ir atlidojusi uz Latviju, taču ģimene uzskata, ka viņai jābrauc atpakaļ uz Vāciju. Tam trūkst līdzekļu, un Sanitas māte izmisīgi lūdz palīdzēt.
Cilvēku palīdzību ar vien vairāk un vairāk jūtam, tas ir droši vien tāpēc, ka tas tieši tā arī ir, jo saņemam atbalstu nemitīgi. Mēs ļoti to novērtējam.
Arī turpmāk, lūgums, tāpat ar vien būt kopā un palīdzēt savākt līdzekļus turpmākai ārstniecībai, jo nekad nav par vēlu. Par vēlu tikai tad kad cilvēks ir … . Ja esat jau noziedojuši, tad Jūsu palīdzība var būt tā, ka dalaties ar informāciju par palīgā saucienu publiski ?.
ĻOTI nepieciešams turpināt Herzog klīnikā, bet naudas līdzekļu nepietiekamības dēļ uz šo brīdi turpināt nevaram. Palidziet, lūdzu, lai ātrāk tiktu ārā no visa murga un lai nav par vēlu.
Uz šo brīdi no 01.novembra esam Latvijā. Galvenais mērķis bija, lai sakārtotu papīra lietas. Bez lietām bez kurām nevar dzīvot Latvija, kuras tagad tiek pārspīlētas, ka pat rēķinus par slimnīcas uzturēšanos nesūta pa pastu vai e-pastu, ir iespēja savienot ar patīkamo, dzimtās sienas kuras arī palīdz un tuvinieku klātbūtne.
Skumji, ļoti skumji, kā Latvijas likumdošana netiek pieņemta tā, lai aizsargātu sociāli neaisargātos cilvēkus. Tajā vietā, lai visiem spēkiem palīdzētu cilvēkiem kuri tāpat ir apdalīti tos tāpat piespiež pie zemes. Saprotu, ka cilvēki kuri ar to nav saskārušies, nestādās priekšā un sapņos nerādās kas notiksies ar viņiem, ja parādīsies nopietnas veselības problēmas. Ja nav ar ko salīdzināt tad jau laikam vieglāk, jo es jau arī neticēšu, ka eksistē marsiāņi, kamēr tos personīgi neredzēšu.
Žēl noskatīties kā uzņemšanas nodaļā cilvēki ir pārguruši un nemīl savu darbu, acīmredzot. Medicīnas darbiniekiem nav pietiekamas kvalifikācijas, lai strādātu ar metodēm kuras atvieglo smagi slimiem cilvēkiem dzīvi. Pretēji tam, lai censtos apgūt, pasaka, ka atsakās ar to strādāt. Ārvalstīs, arī Krievijā, ja nepieciesams ievadīt daudz medikamentus vēnās, kā arī var izmantot kā asins analīžu noņemšanai, tiek likti porti. Ārvalstīs jebkura māsiņa zin kā ar to ir jādarbojās, bet mums ar prieku ir gatavi slimniekus tik bakstīt un bakstīt vēnas, nevis izmantot portus, kas ir elementāri izdarāms. Par laimi veselais saprats uzvarēja un pateicoties dažu mediķu pūlēm lielā problēma, kā māsiņām likās, tika atrisināta. Neiztika protams bez problēmu saasināšanu un panikas un manas meitas novešanas līdz asarām, to ka viņas tieviņas rociņas atkal tiks durstītas. Vesels cilvēks ne ar sajūsmu pieņem vēnu durstīšanu, bet ja nākas ciests visu laiku sāpes!
To, ka mūsu mediķiem uzdod kādu jautājumu Tu pretī saņem vispirms nopūtu un neapmierinātību tas nav jaunums, bet kad to saņem attiecībā pret cilvēkiem kuriem tāpat ir grūti, tas ir traģiski. Es saprotu tā, ja cilvēkam nepatīk darbs tad jāmeklē kas patīk.
Nesaprotu, kā medicīnas darbinieks var uzskatīt, ka jādur tur kur viņš vēlas, nevis tur kur slimniekam liekas, ka viņam vieglāk to būs pārciest. Gala rezultāts bija tāds, ka māsiņa atteicās nākt veikt injekcijas, jo cik saprotu tāpēc, ka neglaudīju pa spalvai, pieprasīju, ka jāveic injekciju kur slimnieks vēlas. Nekādā gadījumā nevēlos teikt, ka visi ir vienādi, Ārvalstīs pat apkopējas kuras strādā ar smagi slimiem cilvēkiem tiek speciāli apmācītas. Bet ko var gribēt, ka pat ārsti liek justies slimniekam vainīgam, ka viņš ir saslimis. Kā nav sliktas tautas, bet slikti cilvēki, tāpat arī nav slikti medicīnas darbinieki, bet tie nav izvēlējušies viņam piemēroto profesiju. Varbūt jebkuram medicīnas darbiniekam obligāti vajadzētu stažēties ārvalstīs!
Cik šausmīgi nogurdina tas viss ar ko ir jācīnās pie tāpat grūtās situācijas. Tā gribās nejusties vainīgam, ka manu ģimene skārusi šī nežēlīgā slimība.
Dzīves vērtības krasī mainījušās. Es pēc profesijas galvenā grāmatvede, bet no pagāajušo mēnesi esmu bezdarbniece. Nevaru atļauties strādāt un nevaru atļauties nestrādāt. Paņemt cilvēku kurš pieskatīs, mūsu ģimenei nav tāda budžeta. Pārējās iespējas ir nežēlīgas manā uztvere. Ar to, kā atbalsta tuvieniekus kuri apkopj savus tuviniekus nav zināms, bet tas jau būs cits stāst. Pērkot kārtējos medikamentus Latvijā, nesaprotu kas gaida mūs nākotnē. Sanitai jālieto viens no medikamentie kurš mazina iespēju rasties trombiem, 10 dienām 35 EUR. Tas ir viens medikaments no daudziem. Šis medikaments kompensējams ir tikai grūtnieciem, bet grūniecēm praktiski tas netiek izrakstītas, jo nav nepieciešams. Tātad vēžniekiem to kompensēt tas būs par dārgu valstij, bet izvēlas kompensēt tādos gadījumos kad tas ir mazāk iespējams, ka būs nepieciešams.