Pauls pārliecināts, ka tiks atrasts ”čekas maisos”: ”Notiek tas, no kā es baidījos…”

”Gaidīju, ka nosauks arī manu vārdu, bet vēl nenosauca. Gan jau nosauks,” saka leģendārais komponists. ”Godīgi sakot, es par to visu pat dzirdēt negribu. Notiek tas, no kā es baidījos. Maisos izrādās cienīti cilvēki, kuriem katrs var pieiet klāt un parādīt ar pirkstu.”

«Ko tas vispār nozīmē – sadarboties?! Gudri cilvēki ar pirkstu nerādīs, bet citi gan to izmantos savā labā. Un šis jau ir tikai sākums, sauks vēl,” dusmīgs ir Pauls. ”Varbūt mani sauks vēlāk, jo man ir augstāka pakāpe? Varbūt es biju KGB majors, Streičs – leitnants… Līdz kādam idiotismam mēs aizejam. Dievs pasarg.»

Paulam ir ideja kā vajadzētu rīkoties tālāk: ”Visi, par kuriem bija pierādījumi, tika notiesāti. Bet attiecībā uz pārējiem tika novilkta sarkanā svītra – šie cilvēki ir nevainīgi. Vienīgi viņi nedrīkstēja darboties valsts aparātā. Vai tad mēs nevaram to pašu izdarīt?”