Viņi ir emocionāli inteliģenti un spēj ieskatīties sev iekšā
Spēcīgi cilvēki labi saprot savas emocijas. Viņi zina, ko jūt, kāpēc jūt un kāda nozīme tam ir noteiktā kontekstā.
Viņi izvairās no steigas. Spēj paņemt pauzi un apdomāt visu, kas notiek iekšējā un ārējā pasaulē. Pieņem lēmumus, balstoties uz savām patiesajām emocijām un reāliem notikumiem. Viņi ir spējīgi tikt pāri dvēseles traumām, lai augtu un attīstītos.
Viņiem ir attīstīta empātija un spēja just līdzi
Psiholoģiski spēcīgi cilvēki labi saprot sevi, pateicoties tam, māk saprast arī citus. Empātija nenozīmē, ka viņi vienmēr piekritīs vai atbalstīs. Bet viņi labi saprot, ko jūt cilvēki, par ko viņi domā un kāpēc uzvedās tā, ne citādi. Tā kā viņi apzinās citu pārdzīvojumus, tad vienmēr ir gatavi izrādīt līdzjūtību tiem, kuriem ir patiešām slikti.
Viņi māk adaptēties
Spēja adaptēties ir viena no noderīgākajām vērtībām dzīvē. Viņi spēj ātri adaptēties pārmaiņām un saglabāt aukstasinību negaidītā vai nepatīkamā situācijā. Dzīvē nav iespējams izvairīties no tādām situācijām, tādēļ adaptēšanās dod lielu drošības lādiņu. Tāpēc spēcīgie cilvēki, lai arī apdomā iespējamās neparedzamās situācijas, tomēr ne pārāk pārdzīvo, jo zina, ka tiks ar visu galā.
Viņi zina, kas ir no viņiem atkarīgs, kas nav, un atzīst to
Spēcīgie cilvēki zina, ka daudz no viņiem nav atkarīgs. Tieksme visu kontrolēt ir hroniskas trauksmes un nepārliecinātības pazīme. Viņi labi apzinās, ko ir spējīgi ietekmēt, bet ko – nē. Pārstājot koncentrēties tam, kas nav viņu varā, viņi atver sev jaunas iespējas un kļūst laimīgāki.
Viņi ir koncentrējušies savai dzīvei
Tā vietā, lai pārdzīvotu par to, ko viņi nespēj kontrolēt, spēcīgie cilvēki cenšas dzīvot maksimāli veselīgu un apzinātu dzīvi.
Viņi nespēlē sociālās spēles un izvēlās nekomunicēt ar tiem, kuriem tās patīk. Viņi neseko ideoloģijām, nekļūst fanātiski sekotāji sociālām, politiskām vai filosofiskām idejām. Viņi necenšas mainīt visus apkārtējos pēc savas gaumes. Viņi nepārdzīvo, ko domā par viņiem kaimiņš vai ko viņš dara ne tā. Viņi neizseko cilvēkus sociālajos tīklos un nesāk strīdus.
Tā vietā viņi aktīvi uzlabo savu dzīvi, sākot ar sevi un savu tuvāko apkārtni, neizrādot agresiju uz citiem.
Viņi atzīst, ka neviens viņiem neko nav parādā
Ja viņi ko vēlās, viņiem pašiem ir jāizrāda iniciatīva, lai to sasniegtu. Viņi pieņem faktu, ka dzīve ne vienmēr ir taisnīga un starta pozīcija viesiem ir atšķirīga. Bet no tā neizriet, ka var pret citiem izturēties negodīgi.
Viņi ir gatavi palīdzēt citiem
Pamatlīmenī katrs ir atbildīgs par savu dzīvi. Nevienam nav pienākums kādam palīdzēt, ja to nevēlas. Pēc noklusējuma, mēs nevienam neesam neko parādā, tāpat kā citi nav parādā mums. Psiholoģiski spēcīgie cilvēki rūpējas par citiem un ir gatavi palīdzēt.
Palīdzēt citiem ir labestības izrādīšana, ne pienākums. Viņi ir gatavi palīdzēt, bet neuzņemas atbildību par citu cilvēku labklājību, tāpat kā neuzveļ atbildību par savu dzīvi. Viņi ir dāsni un gādīgi, bet viņus nemoka atbildības sajūta un nevajadzīga atbildība.
Viņi uztur veselīgas attiecības
Veselīgas attiecības balstās uz noteiktām robežām. Spēcīgas personības izturas pret citiem taisnīgi, mīl un ciena tos, kas to ir pelnījuši, netērē resursus (laiku, naudu, enerģiju) „toksiskiem” cilvēkiem un nepacieš neatbilstošu izturēšanos.
Satiekot neveselīgas attiecības vai „toksisku” izturēšanos, viņi apzināti izlemj, kā labāk reaģēt, nevis piekāpjas emocijām vai vienkārši pasīvi pieņem notikušo. Viņi regulāri pārvērtē savas attiecības ar citiem un izdara noteiktus secinājumus, kas palīdz viņiem uzturēt pieņemtās robežas.
Viņi necenšas visiem izdabāt
Lai kas tu būtu, vienmēr atradīsies cilvēki, kam tu nepatiksi. Jūs varat teikt, ka patīk visi? Psiholoģiski spēcīgās personības neizturas netaisnīgi vai agresīvi ne pret vienu, bet zina, ka vienmēr atradīsies tie, kas viņus kritizēs vai atstums – un tas ir normāli.
Viņi māk teikt „nē”
Spēcīgs cilvēks zina, kad jāsaka „nē”. Viņi saprot, kur beidzas emocionālās atbildības zona un sākas citu atbildības zona.
Viņi bez problēmām var par sevi pastāvēt un labi zina, ka jāatbild uz robežu pārkāpšanu, agresiju vai netaisnībām ar stingru „nē”. Viņi neizjūt nekādu vainas vai kauna sajūtu, otrādi – tas dod viņiem brīvības sajūtu.