Kāda māmiņa nolēma izstāstīt savu stāstu, pēc tam, kad bija saņēmusi ‘īpašu dāvanu’ no saviem bērniem….
Ešvorda Evansa stāsta:
`Atvēru durvis un mani sagaidīja apdullinošs klusums. Rets kapa klusums. Gandrīz divas stundas nācās pavadīt ceļā no lidostas uz mājām, jo bija nopietni sastrēgumi avārijas dēļ.
Atklāti runājot, biju patīkami pārsteigta, ka māja mani sagaida ar klusumu.
Es nolēmu izmantot šo laiku, lai izkravātu čemodānus. Devos uz guļamistabas pusi. Kad iegāju tualetē, sajutu patīkamu citrusu aromātu. Liekas, ka visa māja bija uzkopta līdz manai atbraukšanai. Apskatīju visu – un tiešām – viss uzkopts.
Uz viena plauktiņa pamanīju smaržīgas ziepes ar greipfrūta aromātu. Atcerējos, ka biju tās pirkusi pirms daudziem gadiem un vēl nebiju lietojusi. Vismaz tad man tā likās.
Protams, tās jau bija nedaudz izkaltušas un deformējušās. Bet smaržoja labi.
Pacēlu pie deguna un ieelpoju aromātu. Sapnis! Nevarēju saprast, kur bērni atraduši šīs ziepes. Bet man tās tik ļoti iepatikās, ka pat nakts vidū piecēlos, lai pasmaržotu.
Nākamajā rītā atgriezās bērni un vīrs, un viss iegāja vecajās sliedēs: haoss, tīrīšana, ēst gatavošana.
`Tu sajuti brīnišķīgo ziepju aromātu?` – vīrs pārjautāja.
`Protams! Es pat naktī piecēlos, lai paelpotu šo aromātu`.
`Vai tu traka esi? Tas taču ir pisuāru atsvaidzinātājs par 15 dolāriem!` – vīrs nobļāvās.
`Pisuāru ziepes???? Nēēē! Pēdējās 12 stundas es gandrīz laizīju pisuāru atsvaidzinātāju?`
`Mazgā rokas! Seju! Ej dušā! ` – kliedza vīrs.
`Velns parāvis! Šis gadījums man kļuva par mācību. Nevarēju sev vietu atrast. Man bija tik pretīga sajūta!
Bija divi varianti:
1. Sadegt no kauna.
2. Piedzerties, aizmigt un aizmirst!
Īsti pat neatceros, pie kura varianta es paliku!`
