Ungāru bērnu ārstes Emmijas Pikleres izstrādātie principi un teorija ir viņas dzīves laikā iegūtās pieredzes un pētījumu rezultāts. Kā lielākā daļa no visiem revolucionārajiem atklājumiem, šis skatījums ir īpašs savā vienkāršībā – katram bērnam attīstībai nepieciešams savs, pavisam personīgs laiks. Bērna autonomija, individualitāte un personība izveidojas tad, ja šai attīstībai ļauj norisināties patstāvīgi un netraucēti. Stabilās, drošās attiecībās un vidē augoši bērni, kustības un rotaļas apgūst pašiniciatīvas ceļā atbilstoši savām interesēm. Komunikācija un sociālās spējas attīstās dialogā ar pieaugušajiem, ja tie atpazīst un adekvāti izprot bērna signālus. Lai nodrošinātu patstāvīgu mācīšanos, pieaugušajiem jārada vide, kura atbilst bērna konkrētajai attīstības pakāpei un nepieciešamībām. Lai to spētu paveikt, pieaugušajiem jāmāk saredzēt bērna attīstības soļus un jāizprot to nozīme.
Tikai tur, kur bērns izdzīvo un izpauž savu interesi – starp apkārtējās vides izaicinājumiem un savu iekšējo pasauli – viņš spēj pa īstam mācīties un savas apgūtās prasmes arī pielietot. Šis koncepts uzmanību pievērš aktīvai un netraucētai kustību attīstībai, kas ir komplekso spēju (piemēram, ķermeņa shēmas izzināšana, orientēšanās spēja un elementāras mācīšanās) attīstības pamats. Vecāku izpratnei par bērna normālu attīstību nav jābūt primāri orientētai tikai un vienīgi uz konkrētu spēju, piemēram, velšanās, sēdēšanas, nostāšanās kājās vai staigāšanas apgūšanu. Ārkārtīgi būtiska bērna attīstībai ir vide un atmosfēra, kurā bērns atrodas, vecumam atbilstoši – nevis mulsinoši – piedāvājumi ķermeņa atklāšanai un izpratnei, kā arī patstāvīgas spēlēšanās attīstīšanās. Stabils ikdienas ritms, kas rada drošību, piedāvāto spēļmantu skaita ierobežojums, telpas platības piemērošana un izvairīšanās no bērna pārslogošanas – šīs ir lietas, kas nereti ir daudz svarīgākas par dažādām terapijām un specifiskām manipulācijām.
No Emmijas Pikleres teiktā
- Jau piedzimstot, bērns ir personība.
- Katrai mātei nepieciešams laiks, lai iepazītu savu bērnu. Tikai mierīgā atmosfērā viņa var iemācīties saprast sava bērna valodu un viņa īpašās vajadzības.
- Katram bērniņam vajag laiku, lai pierastu pie pasaules, neatkarīgi no tā vai viņš ir mierīgs, vai daudz raud. Arī tas visvieglāk izdodas, ja vecāki, pirmajās nedēļas pēc dzemdībām, mierīgā atmosfērā uzmanīgi ieklausās bērnā un mierīgi izvada viņu cauri šim laikam.
- Miers un drošība, tuvums un siltums, piens un miegs – tas ir viss, kas nepieciešams jaundzimušajam pirmajās nedēļās. Atsakieties no domas ņemt viņu līdz visur, kur dodaties.
- Katrs vesels bērns sevī nes visu savu attīstības potenciālu. Neprasiet no sava bērna darīt to, kam viņš vēl nav gatavs. Nelieciet viņam sēdēt pirms laika un nepieradiniet pie citām pozām, kā vien pie viņam atbilstošās guļošās pozīcijas. No guļošās pozīcijas, katrs bērns savā laikā pagriezīsies, tad velsies vai rāpos un pievilksies, lai brīvi stāvētu un sēdētu, lai beigās sāktu staigāt.
- Arī kas attiecas par piebarošanu un radināšanu uz podiņa: jūs ievērosiet, kad jūsu bērns tam būs gatavs. Nepiespiediet viņu! Attiecībā uz bērnu, visu steidzināt un paātrināt nav ieteicams.
- Jums nevajag savu bērnu ne „spēlināt” ne „nodarbināt”. Jaundzimušajam dzīve ir pietiekoši aizraujoša. Spēja spēlēties ir ielikta katrā bērnā, arī tad ja viņš spēlējas savādāk, kā pieaugušais to ir gaidījis. Zīdainis, ja viņam tas tiek ļauts, kā rotaļlietu atklās un izmantos savus pirkstiņus un vēlāk arī savus kāju pirkstus. Ar to viņam pietiks ilgam laikam. Tādēļ, protams ir svarīgi, lai viņš var brīvi kustēties un visu laiku neatrodas šūpulī vai autokrēsliņā.
- Ļaut pašam mierīgi iemācīties spēlēties – tā ir liela dāvana, ko varat sniegt savam bērnam. Bērns, kas atklājis savas rotaļas, neaugs par niķīgu, uzmanību prasošu, garlaikotu čīkstuli, bet pats atradīs sev nodarbošanos.
- Laikā, kad barojat, mazgājat un apkopjat mazuli, dāvājiet viņam visu savu uzmanību. Nesteidzieties un paskaidrojiet mazulim, ko jūs ar viņu darāt un ko no viņa vēlaties. Jau drīz viņš pats sāks jums palīdzēt. Daudz prieka autiņu nomaiņa sagādā arī jau lielākam bērnam, kurš jau zīdaiņa vecumā aktīvi iesaistījies sevis apkopšanā.
- Pēc šādas intensīvas kopā būšanas ar vienu no vecākiem, bērns ir ļoti labprāt kādu brīdi atkal nodarbosies pats ar sevi.
- Bērns pret kuru izturas ar cieņu, pavisam noteikti attīstās par patīkamu personību.
Sarunājaties ar citiem vecākiem, bet apzinieties to, ka jūsu mazulis ir vienreizējs un neatkārtojams.