Kāda sieviete dalījusies ar ārkārtīgu nepatīkamu pieredzi, ko viņai nācies piedzīvot bērnu mielastā, kuru Lēdmanē rīkojusi Lielvārdes kafejnīca “Panna”.
Sūdzību portālā Gundega raksta:
“Bija pasūtīts bēru mielasts Lēdmanes skolā, sākās viss ļoti cerīgi, atbraucām, buljons uz galda, viss uzklāts, sagatavots, pasniedza karstos ēdienus. Sēžam, pieminam aizgājušo, ik pa laikam pēc iespējas saliku traukus, ko var vākt nost vienā vietiņā, lai vieglāk novākt, uz ko pat nesaņemu elementāru paldies, bet ne par to ir runa!
«Kāds jau dodas prom, paņem kastītē līdzi kaut ko ēdamu, kāds jau saliek lieko pa trauciņiem, lai beigās nav jākavējas, un tālāk sākas briesmīgākais – apkalpojošā sieviete, acīmredzot, bija izdomājusi, ka pošamies prom, kaut gan viesi vēl sēdēja pie galda – kāds ēda, kāds vienkārši pļāpāja, un es sēžot pie galda redzu, ka sāk vākt nost jau visus traukus, glāzes, raut nost galdautus, teorētiski dodot mājienu, ka ir laiks doties prom! Kaut arī mēs uz vietas bijām labi ja 1,5 stundu!»
Lai cik skumji tas nebūtu, bet bēres ir tā vieta, kur satiekas radinieki, kas netiekas gadiem, un ja laiks nav atrunāts iepriekš, tad 2-3h ir tas laiks ar ko noteikti jārēķinās bēru mielastam! Uz to visu vēl varētu pievērt acis, bet kad man sēžot pie galda lika pacelt glāzi, lai var noraut galdautu, un pēc mirklīša lika atdot arī glāzi, es biju maigi sakot šokēta!” norādā sieviete, kura liek šiem cilvēkiem aizdomāties par darbu apkalpojošā sfērā, kā arī iejūtību šādā laikā.”