Entuziastiski cilvēki ir ļoti nežēlīgi. Viņi mīl nevis mūs, bet savas fantāzijas, izdomātus ideālus. Tāpēc tam saprot, ka tas cilvēkos, ko viņi idzomāja dzīvē cilvēks nav ideāls. Un viņi atriebjas ar attiecību pārrāvumu vai pat nodevību. Jo vairāk entuziasma – jo pēc tam briesmīgāks ir attiecību pārrāvums.
Mūsu nodos vai pametīs tieši tas cilvēks, kurš pārkāpjot pār slieksni izrādīs par mums apbrīnu. Viņš parāda savu apbrīnu ar slavinošiem vārdiem un pēc īsa laika atdziest, it kā bez iemesla. Nē, viņš, protams, atrod iemeslus.
Entuziastiski ir ļoti nežēlīgi. Un pēc atdzišana nereti notiek izmisums vai pat nodevība. Vīrs atstāj. Dažreiz – blakus ienaidniekiem. Bet kā viņš slavēja mūs, kā viņš apbrīnoja mūs, cik dāsni viņš izteica mīlestību un draudzību…
Šādai uzvedībai ir trīs iemesli
Pirmais ir vienkāršs: apbrīnošana ir liekulīga un viltīga. Šādam cilvēkam no mums kaut ko vajag dabūt. Sildīties slavinājuma vārdos, izmantot mūsu iespējas, dabūt naudu vai ko citu… Tātad viņš mūs apbēra ar slavināšanu, lai iegūtu to, ko mēs gribam un mēs sāktu uzticēties. Glaimi ietekmē zemapziņu, ar glaimiem var sasniegt daudz. Bet mēs paši viņam neesam vajadzīgi. Un tad viņš vēlas atbrīvoties no mums, lai neaprasam parādu.
Otrais iemesls: cilvēks mūs vienkārši ir izdomājis. Viņš piešķir mums tās īpašības, kuras mums nemaz nav. Un tad viļās tajā, ko ierauga realitātē.
Trešais iemesls: zem pārmērīgā prieka slēpjas skaudība. Aizskarošs cilvēks cenšas maldināt sevi, paužot vislabākās jūtas. Viņš slavē un apbrīno, bet savā sirdī viņš saprot, ka nekad ndabūs to, kas ir mums. Jaunība, skaistums, nauda, sasniegumi, mīlestība – tieši tas, ko viņš apbrīno, tas rada skaudību. Un skaudība neizbēgami noved pie nodevības un ļaunprātības.