Ilona atklāj, ka smaida reti un jau no rīta viss krīt uz nerviem. “Mani kaitina mamma, tas, ka Ūdris atkal lamājas, ka sāksies jauna diena. Visu laiku cīnos ar tām sajūtām. Kad paskatos uz Bārtu, tad gan gribas no sirds pasmaidīt.” Janvārī viņa uz laiku aizbraukusi pie draudzenes uz Franciju, kur daudz staigājusi un sākusi no jauna mācīties smaidīt. Ilona vēlas no jauna atgūt sievišķību.
Bet vai Ilona nepieļauj, ka šajā smagajā situācijā viņas dzīvē varētu uzrasties kāds cits cilvēks? Viņa norāda, ka viņas mīļotais cilvēks ir mājās, ratiņkrēslā. “Tas neko nemaina. Mīlestība nav tikai rozā baloni. Mīlestība ir arī tas.. Ūdris pa ilgiem laikiem negaidīti pateica “Es Tevi mīlu!” Un es atkal sapratu, kāpēc to visu daru. Viņš ir mans labākais draugs, vīrs, brālis un tēvs vienā personā. Tas, ka viņam šobrīd ir slikti, nenozīmē, ka man viņš jāpamet,” emocionāla ir Ilona.
Visu interviju iespējams izlasīt žurnāla OK! Jaunākajā numurā!