Notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā, pat ļoti strikti ievērojot šā brīža noteikumus, apdraud sabiedrības veselību – liecina nesen atkārtoti veiktās apstrādāto notekūdeņu dūņu analīzes. Ir steidzami jāmaina likumi, tomēr valsts amatpersonas, izdomājot ieganstus, tā riskējot ar cilvēku veselību, nevēlas neko darīt.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) ekspertu veiktās analīzes rāda, ka notekūdeņu dūņas satur patogēnās, infekcijas slimības izraisošās baktērijas, kas desmitiem reižu pārsniedz pieļaujamo normu, ko iesaka EK lauksaimniecībā izmantojamiem kompostiem un digestātiem, kas ieguvuši gala statusu.
«Tas ir jaunums, jo agrāk Latvijā dūņām bakterioloģisko piesārņojumu nenoteica. Ministru kabineta (MK) noteikumi lika noteikt vien smago metālu, sausnas daudzumu un vēl vairākus rādītājus. Neviens īsti nezina, kas ar dūņām notiek, tām nonākot lauksaimniecības zemē. Noplicinātā zemē sliktās baktērijas varētu vairoties. »
Atbildīgās amatpersonas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), pašvaldības uzņēmumos par situāciju zina, tomēr nerīkojas. Par riskiem zina arī Zemkopības ministrija (ZM). Oficiālais strausa politikas iemesls – vajag vispirms izveidot dūņu apsaimniekošanas valsts stratēģiju, taču tam kā allaž nav naudas. Visticamāk, neviens nevēlas uzņemties atbildību par līdzšinējo situāciju un arī paziņot, ka dūņu higienizācija prasīs būtiskus papildu naudas līdzekļus no Latvijas cilvēku maciņiem. Tas nozīmē, ka slimību, turklāt smagu slimību ar paliekošām sekām uz veselību, uzliesmojumi turpināsies un valsts tautsaimniecība cietīs zaudējumus.
«Svarīgi un vienlaikus šokējoši, ka aptuveni 150 Latvijas notekūdeņu ražotāji, tostarp 65 lielie notekūdeņu dūņu ražotāji un izmantotāji pēc likuma burta, iespējams, nepārkāpj MK noteikumus. Tomēr daudzi zina arī par iepriekš aprakstīto bakteriālo piesārņojumu un klusē.»