Karstās dienās rīdzinieki un pilsētas viesi no piesmakušām telpām pārvietojas uz pludmalēm, bet strādājoši ļaudis vēsumu meklē strūklakās. Dažkārt pat gribas izpeldēties strūklakā, bet vai drīkst?
Drīkst, jo pašvaldības noteikumi to neaizliedz. Tikai jāņem vērā, ka bradāt labāk ir nelielajās strūklakās – Esplanādē vai Vērmanes dārzā. Vismazāk piemērota bradāšanai ir strūklaka pie Kongresu nama, jo tajā atrodas ļoti daudz sīku detaļu, kas izvietotas zem ūdens, piemēram, starmeši. Turklāt šīs strūklakas vidusdaļa ir ļoti slidena, tādēļ var nokrist un stipri sasisties.
Starp citu, atsvaidzināties Rīgā var ne tikai strūklakās, bet arī tā saucamajos “bradājamajos baseinos” – ne pārāk dzīļās ūdens tvertnēs, pa kurām var droši bradāt karstā laikā. Tādi ir izvietoti rekonstruētos galvaspilsētas parkos – Ziedoņdārzā un Grīziņkalnā.
Vai ir taisnība, ka strūklakās lej ķimikālijas, lai ūdens „neziedētu”?
Taisnība. Tas tiek darīts reizi mēnesī. Šo ķimikāliju daudzums nav tik liels, lai būtiski kaitētu cilvēka veselībai. Taču arī par veselīgām tās grūti nosaukt. Tāpēc maziem bērniem strūklakās kāpt nav ieteicams.
Kas ar strūklakām notiek ziemā?
Tās dodas ziemas guļā. Sezonas beigās – oktobrī vai novembrī – strūklakas iekonservē. Tām demontē sprauslas, starmešiem uzliek vāciņus. Tiek noņemti arī visi sūkņi, lai nosūtītu uzņēmumam, kas pa ziemu veic profilaktisko apkopi un, ja nepieciešams, remontu.
Ar peldošajām strūklakām ir citādi. Pie tām piebrauc ar laivu un ar rokas sūkņiem izsūknē ūdeni. Pēc tam pontonos iesūknē gaisu līdz tie uzpeld virs ūdens, kur tiem noņem enkuru, atvieno strāvu un ar laivu aizvelk pie tiltiņa, lai ar ceļamkrāna palīdzību izceltu sauszemē. Ziemu peldošās strūklakas aizvada noliktavā, kur tām tiek veikts profilaktiskais remonts.
Avots: riga.lv