“Jums paveicās, ka pamodāties!” paziņoja “Gaiļezera” ārsts Darjai, pēc tam, kad mediķi veica reanimācijas pasākumus. Pēc šī atgadījuma sieviete vērsusies pie citiem, lai brīdinātu pēc iespējas vairāk cilvēku.
Darjai ir augstākā izglītība, iemīļots darbs, viņa nedzer un nepīpē. Dzīvo Pierīgā. Dzimusi decembrī, bet, sākot ar šī gada 5. aprīli sāks svinēt savu otro dzimšanas dienu, jo tieši šajā dienā viņa gandrīz nomira parastas neinformētības dēļ. Viņa uzskata, ka viņai ir iespēja glābt daudzu cilvēku dzīvības, kuras ir apdraudētas.
“Jūs visi kaut reizi dzīvē esat dzirdējuši ziņās vai lasījāt internetā kaut ko no sērijas “Ciematā N ar oglekļa monoksīdu saindējusies ģimene. Vecmāmiņa ar vectētiņu, mamma ar tēti un viņu bērni, kaķi, putniņi. Un viss tādēļ, ka kaimiņš Vasja, brangi iedzēris, aizmiga ar nenodziestu cigareti…” raksta Darja. “Man vienmēr likās, ka līdzīgi stāsti notiek ar nelabvēlīgām ģimenēm vai mājām, kaut kur tālu aiz mūsu realitātes. Un, noteikti, tas nevar gadīties ar mums. Bet tikai likās…”
Tajā pavasarīgajā rītā Darja pamodās ar stiprām galvassāpēm. Pa ceļam uz vannas istabu viņai uznāca reibonis, palika slikta dūša. “Saindējos,” nodomāja viņa. Un iedzēra vairākas ūdens glāzes, bet pēc sekundes viņa vēma. “Tiešām saindējos!” secināja Darja un izdzēra aktīvētās ogles plāksnīti. Slikta dūša bija visas dienas garumā, bet pēcpusdienā kļuva vieglāk. Darja devās gulēt gandrīz vesela.
Nākamās dienas rītā sieviete saprata, ka viss ir ļoti slikti.
«Galvassāpes bija šausmīgas, ausīs bija jūtama tik spēcīga pulsācija, ka apkārtējās skaņas dzirdēju slikti. Sirds pukstēja tā, it kā es tikko nokāpu no trenažiera. Pulsometrs rādīja 120-160 sirdspukstus minūtē – un tas pēc miega,» atceras Darja.
Sievietes vīrs jutās labāk, kaut arī viņš cieta no galvassāpēm un reiboņa. Darja nevelējās doties uz slimnīcu, taču vīrs uzstāja un aizveda viņu uz “Gaiļezeru”.
“Nodaļā es ierāpoju pati. Tika ņemtas asins analīzes no vēnas un no artērijas. Vēl pēc 30 minūtēm atnesa rezultātus – viss liecināja par saindēšanos ar oglekļa monoksīdu. Tad es pirmo reizi sadzirdēju no ārstiem: “Jums paveicas, ka pamodāties.” Man uzlika sistēmu un uzvilka skābekļa masku. Pēc pusstundas atnāca toksikologs un pēc sarunas arī pateica, ka man paveicās, ka es pamodos. Vēlāk šo frāzi es dzirdēju no katra ārsta,” stāsta Darja.
Sieviete pavadīja slimnīcā vairākas dienas. Darja saka: “Izrakstīšanās dienā ārsts man nolasīja mini-lekciju, kuras jēgu es vēlos nodot jums visiem: ikvienā mājā, kur ir kamīns, krāsns, gāzes apkure un savs katls, obligāti jābūt oglekļa monoksīda (CO) detektoram!!!” Šai gāzei nav ne smakas, ne garšas, ne krāsas – kluss un mīļš slepkava. Jūs vienkārši guļat… un vairs nepamostaties. Nav svarīgi, vai jūs esat jauns, vai sirmgalvis, strādājat par atslēdznieku vai prezidentu, eiropietis vai aziāts, ja jūsu mājā ir katls, kamīns, gāzes apkure – obligāti nopērciet šādu detektoru,” mudina Darja.
Sieviete apgalvo, ka tas nemaz nav dārgi, jo būvmateriālu lielveikalos CO detektori maksā ap 10 eiro!
Sanāk, ka 10 eiro var glābt jūsu dzīvību! Dalieties ar šo rakstu – brīdiniet arī citus!
Avots: thebest.lv