20. aprīļa pievakarē uz «Tallink» kruīza kuģa «Romantika» ceļā no Rīgas uz Stokholmu norisinājās vērienīga balle, kurā savu 60. dzimšanas dienas koncerttūri ieskandināja tautā mīlētais dziedātājs Žoržs Siksna (59). Vienā no priekšnesumiem dziedātājam pievienojās arī viņa mīļotā sieviete Anna Zaiceva (38), vēsta žurnāls Vakara Ziņas.
Turpceļā uz Stokholmu Baltijas jūra kuģi pamatīgi iešūpoja, par ko Žoržs bija sajūsmā, sarunā ar »Vakara Ziņām« atzīstot, ka viņam ļoti patīk sajust dabas stihiju varenumu. Nonācis galapunktā Stokholmā, dziedātājs tikās ar savu skolnieci, tagad skaistumkopšanas salona īpašnieci Inesi Hudvordu, aplūkoja ziedošās sakuras jeb Japānas ķiršus Karaļa dārzā. Savukārt mājupceļā Žoržs Siksna sēdās pie klavierēm un atskaņoja savas iemīļotākās kompozīcijas, kā arī atbildēja uz fanus interesējošiem jautājumiem.
– Jūs laikam bieži ar «Tallink» kruīza kuģiem dodaties jūras ceļojumos, ja reiz jums patīk uz jūras piedzīvot dabas stihijas – pērkonu un zibeni, lielu vētru.
– Savulaik ļoti bieži braukāju, jo dziedāju uz kuģa. Man ļoti patīk doties jūras braucienos un izjust dabas varenību Tas ir tāpat kā aizbraukt uz savu dzimto pusi Tērveti un ieraudzīt dabas skaistumu – mežus, kur aug varenas priedes. Tādas priedes, kā aug Tērvetē, nekur citur Latvijā nav.
– Šovasar Līgo svētkos dziedāsiet dzimtajā pusē Dobeles pilsdrupās. Laikam ir patīkami atkal dziedāt dzimtajā pusē?
– Dobelē pagāja visa mana bērnība. No Kroņauces uz Dobeli braukāju uz mūzikas skolu. Mācījos Annas Brigaderes pamatskolā, kurā bija ļoti izcils dziedāšanas skolotājs Osvalds Fridbergs. Viņam jau ir vairāk nekā 90 gadu. Pūtu pie viņa tauri un dziedāju korī. Vēl joprojām atmiņā ir skolēnu dziesmu svētki un koru skates, kurās arī piedalījos kā korists.
– Pagājuši tik daudzi gadi, mainījušās un izskanējušas tik daudzas dziesmas, bet jūsu balss tembrs, gadiem ejot, palicis nemainīgs. Tikpat skanīgs un dzīvespriecīgs.
– Pirms diviem gadiem atteicos arī no kūkām un citiem našķiem. Tas ir tāpat kā atturībnieki, ja nolemj, tad ar apņēmību iet līdz galam.
– Šogad 13. jūnijā jums apritēs 60 gadi. Vai ir sajūta, ka vecums jau klāt, vai gluži pretēji, jūtaties kā jauneklis?
– Nē, tas ir tikai cipars. Pēc 33 es pārstāju skaitīt savus gadus. Vīrietim nav jāuztraucas par saviem gadiem. Vienīgi varbūt par profesionālo darbību jāuztraucas. Ja sāks neskanēt balss, tad gan uztraukšos. Es nejūtu, ka man būs 60 gadi.
– Neesat domājis oficiāli reģistrēt attiecības ar savu skaisto dzīvesbiedri Annu?
– Vēl ne. Tādas lietas jau nevar plānot. Dzīve visu noliek pa vietām.
– Vai bieži komunicējat ar meitu Vladu un mazdēlu, kuri dzīvo Nīderlandē?
– Sazināmies ļoti reti.
– Es visu laiku uzturu balsi formā. Tas nav grūti, ir tikai katru dienu jādzied. Ja arī izbraucu ārpus mājas, vienmēr atrodu vietu, kur iedziedāties. Šodien, piemēram, iedziedājos savas bijušās skolnieces Stokholmas skaistumkopšanas studijā. Ar tādu augstu balsi kā man ir regulāri jāiedziedas, jo citādi tā var ātri aizsērēt.
Tā kā man nav absolūtā dzirde, vienmēr ņēmu līdzi klarneti, bet tagad ir ideāli, jo tehnoloģijas iet uz priekšu un viedtālrunī ir aplikācija ar klaviatūru. Tādējādi klarnete vairs nav vajadzīga, jo es padodu sev toni un iesildos pirms koncerta.
– Jaunie dziedātāji, tikpat ātri kā iemirdzējušies pie Latvijas šovbiznesa debesīm, pazūd, bet vecā gvarde turpina dziedāt un priecēt savus klausītājus.
– Liela daļa darbam, it sevišķi dziedāšanai, nepieiet nopietni. Pabļaustās un viss, bet balsij tāpat kā stīgu instrumentam ir katru dienu jāieskanas.
– Kopš pārdzīvojāt insultu un infarktu pirms dažiem gadiem, tā ļoti rūpīgi sekojat līdzi tam, ko ēdat?