Valdība otrdien atbalstīja divus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteikumu projektus, kas noteiks, ka 9. un 12.klašu skolēniem eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda.
Pirmais noteikumu projekts paredz, ka 9.klases izglītojamajam un izglītojamajam, kurš iegūst vidējo izglītību, tam attiecoties arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena darba izpildīšanas valoda tiek noteikta latviešu valoda, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos. Papildus tam noteikumu projekts paredz noteikt latviešu valodu kā eksāmena materiāla valodu 9.klases izglītojamajiem.
Savukārt otrs noteikumu projekts paredz, ka izglītojamajam, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību, kas attiecas arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena kārtošanas valoda tiek noteikta latviešu valoda, ar izņēmumu valodu mācību priekšmetu eksāmenos.
Līdz ar to vairs netiek paredzētas izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu. Ministrija grozījumus pamato ar pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā.
Ministru kabineta sēdē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) sacīja, ka grozījumu mērķis ir mazināt diskrimināciju pēc valodas prasmes pazīmes vidusskolas beidzējiem. Vidusskolas beidzējiem neatkarīgi no viņu tautības ir brīvi jāpārvalda latviešu valoda, lai novērstu jebkādus diskriminācijas riskus.
“Mūsu pienākums ir panākt to, lai visa mūsu sabiedrība, brīvi pārvaldītu valsts valodu,” piebilda ministrs.
Šadurskis norādīja, ka šī gada 6.jūnijā notika Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēde, kurā padomes locekļi informēti par plānotajiem grozījumiem noteikumu projektā.
Savukārt biedrības “Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija” pārstāve Elizabete Krivcova norādīja, ka jautājums nebija pietiekami apspriests, tā, kā tas pienāktos demokrātiskā sabiedrībā.
“Ministrija pārsteidza visus ar šādu iniciatīvu. Vairāki izglītības iestāžu direktori norādīja, ka bērniem ir jādod iespēja parādīt savas zināšanas dzimtajā valodā. Diskusijai būtu jāturpinās, tostarp par pārejas posmu,” sacīja Krivcova.
Paredzēts, ka latviešu valoda kā eksāmena kārtošanas valoda 9.klašu skolēniem pilnībā ieviešama ar 2019./2020.mācību gadu, savukārt izglītojamajiem vidējās izglītības pakāpē jau ar 2018./2019.mācību gadu.
12.klašu skolēniem jau šobrīd mazākumtautību izglītības programmas latviešu valodā vidējās izglītības pakāpē tiek īstenotas triju piektdaļu apmērā, kā arī eksāmena materiāla valoda kopš 2007.gada ir noteikta latviešu, turklāt profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami latviešu valodā.
Noteikts, ka eksāmena vadītājs eksāmena norisi vada latviešu valodā, izņemot valodu mācību priekšmetos. Šāda grozījuma nepieciešamība pamatota ar to, ka Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji, piedaloties kā novērotāji centralizēto eksāmenu norisē, konstatējuši, ka atsevišķās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, eksāmenu norise tiek vadīta mazākumtautību valodā.
Noteikumu projekta mērķī ietverta izglītojamo sagatavošana veiksmīgai integrācijai darba tirgū, kā arī veicināta valsts valodas apguve, nodrošinot efektīvu iekļaušanos profesionālās izglītības iestādēs, ņemot vērā to, ka arī profesionālā vidējā izglītība lielākoties tiek īstenotas valsts valodā, un ņemot vērā arī Izglītības likuma 9.panta ceturtajā daļā noteikto, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.
Attiecībā uz eksāmenu darbu izpildīšanas valodu vidējās izglītības programmās, noteikumu projekts ietekmēs 108 vidējās izglītības iestādes, no kurām vienu profesionālās izglītības iestādi, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas vidējā izglītībā, šo iestāžu pedagogus un izglītojamos.
Savukārt attiecībā uz eksāmenu darbu materiālu un izpildīšanas valodu 9.klasē noteikumu projekts skars 168 pamata un vidējās izglītības iestādes, no kurām vienu profesionālās izglītības iestādi, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pamatizglītības pakāpē, šo iestāžu pedagogus un izglītojamos.
Tikmēr attiecībā uz valsts pārbaudes darbu e-materiālu piegādes un izglītojamo iegūto vērtējumu reģistrēšanas kārtību un valsts pārbaudes darbu rezultātu apkopšanu noteikumu projekts ietekmēs 863 izglītības iestādes, tai skaitā sākumskolas, pamatizglītības iestādes, vispārējās vidējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes, kā arī 109 pašvaldību izglītības pārvaldes vai izglītības speciālistus.
Avots: mixnews.lv