Mākslīgais intelekts jau sen uzvar pasaules šaha meistarus, bet pokers datoriem sagādā problēmas. Uzzini, kāpēc blefs un cilvēciskais faktors spēj uzvarēt MI!
Kāpēc superdatori, kas uzvar pasaules labākos šaha meistarus, joprojām nespēj tik viegli pieveikt cilvēku pokerā?
Screenshot
Jau vairāk nekā pirms 30 gadiem pasauli pāršalca vēsts, kas uz visiem laikiem mainīja mūsu uztveri par tehnoloģijām – superdators Deep Blue šaha partijā pieveica tā brīža pasaules čempionu Gariju Kasparovu. Kopš tā laika mākslīgais intelekts ir strauji attīstījies un kļuvis par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu.
Mūsdienās, kad spēles varam baudīt, vien izvelkot no kabatas telefonu un ieejot, piemēram, aladins.lv/lv/free-spins, datori spēj zibens ātrumā aprēķināt miljoniem varbūtību. Tomēr eksistē viena joma, kurā to ceļš uz absolūtu dominanci pār cilvēku ir bijis daudz lēnāks un ērkšķaināks – tas ir pokers. Kāpēc spēle, kas šķietami balstās uz kārtīm un matemātiku, tik ilgi pretojas algoritmu pārspēkam?
Pokers – spēle ar nepilnīgu informāciju
Lai izprastu šo fenomenu, ir jānodala divi būtiski spēļu teorijas jēdzieni. Šahs ir klasiska pilnīgas informācijas spēle. Uz šaha galdiņa abiem spēlētājiem ir skaidri redzamas visas figūras un to pozīcijas. Datoram atliek vien izkalkulēt visus iespējamos nākotnes gājienus un izvēlēties to, kurš statistiski sniedz lielāko uzvaras varbūtību.
Savukārt pokers ir nepilnīgas informācijas spēle. Neatkarīgi no tā, cik jaudīgs ir superdators, tas nezina, kādas kārtis ir iedalītas pretiniekiem, kā arī nevar paredzēt, kas parādīsies galdā. Informācijas trūkums rada fundamentālu problēmu algoritmiem, kas raduši operēt ar skaidriem faktiem.
Cilvēciskais faktors un blefošanas māksla
Otrs būtiskākais šķērslis mašīnām ir cilvēka psiholoģija un iracionāla rīcība. Šahā nav iespējams blefot – gājiens ir vai nu labs, vai slikts. Pokerā sliktākā kāršu kombinācija var izcīnīt uzvaru, ja spēlētājs spēj pārliecināt pretiniekus par pretējo.
Cilvēki pokerā bieži pieņem neloģiskus lēmumus, spēlējot emociju vadīti, pieļaujot apzinātas kļūdas, lai radītu noteiktu tēlu, vai rīkojoties neprognozējami intuīcijas dēļ. Lai gan jaunākie AI modeļi spēlē maksimāli līdzsvaroti, tie nereti apjūk, kad saskaras ar spēlētāju, kurš pārkāpj visus matemātikas likumus un rīkojas neprognozējami.
Bezgalīgais lēmumu skaits un likmju brīvība
Kad runājam par pokera sarežģītību, ir svarīgi izcelt No-Limit Texas Hold’em formātu. Tajā likmju lielums nav ierobežots. Šahā figūru var pārvietot uz limitētu lauciņu skaitu, bet pokerā spēlētājs jebkurā brīdī var gan nomest kārtis, gan veikt likmi ar visiem žetoniem (all-in). Šīs bezgalīgās likmju variācijas datoram rada pamatīgas galvassāpes.
Vairāku spēlētāju dinamika, kas rada haosu
Šahs ir duelis, un arī pokerā heads-up (viens pret vienu) formātā datori ir sasnieguši lieliskus panākumus. Taču pokers visbiežāk tiek spēlēts pie galda, kur sēž seši, astoņi un vairāk spēlētāji. Līdz ar to superdatoram ir jāsaprot ne tikai sava attiecība pret vienu pretinieku, bet jāanalizē lēmumu ķēde – kā pretinieks A reaģēs uz spēlētāja B gājienu, ņemot vērā, ko pirms tam izdarīja spēlētājs C. Šīs situācijas, kurās nepārtraukti mainās spēku samēri, joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem mākslīgajam intelektam.
Pokers – spēle, kurā cilvēciskais faktors spēlē milzu lomu
Lai gan mākslīgais intelekts nepārtraukti attīstās, pokers ir bijis, ir un būs cilvēciska spēle. Tā nav tikai matemātisku vienādojumu un varbūtību virkne – pokers ir stāsts par drosmi, blefošanu un spēju nolasīt oponentu vājības.
Kamēr superdatori turpina pilnveidot savu aprēķinu jaudu, cilvēka prāta neprognozējamība un spēja pieņemt lēmumus ārpus rāmjiem ir faktors, kas neļaus mašīnām tik drīz atņemt prieku un intrigu pie pokera galda.