Pat ja neesat līdz galam pamodušies, prāts jau atrodas nomoda režīmā. Kā atverat acis, sākat domāt: man ir jāpagatavo brokastis, jāaizved bērni uz skolu. Jāizņem autiņbiksītes no veikala, nedrīkst aizmirst dāvanu draudzenes mazajam. Jāizņem no servisa mašīna, jāpierakstā divgadīgais pie ārsta, jāizņem bērni no skolas, pēc pusdienām nodarbības. Pēc tam uz aptieku, labi, ka pa ceļam. Kas būs uz vakariņām?
Esat nogurusi vēl pirms izkāpāt no gultas. Jums vajag izdarīt miljons lietas, un visas šodien. Smagi izelpojat, izslēdzat modinātāju un savācaties ar spēkiem, lai cīnītos ar šodienu.
Bet ir viena ideja: ja „man jādara” nomainīt ar „es varu”? Ne vienmēr gribu, bet varu. Un man tas sanāk.
Es varu pagatavot brokastis, varu aizvest uz skolu, pierakstīt bērnu pie ārsta un aizvest uz nodarbību. Es varu būt pavārs, šoferis, animators. Un man sanāk.
Divus gadus atpakaļ ar ģimeni no ASV pārvācāmies uz Indiju. Pirms tam 12 gadus dzīvojām skaistā mājā ar baltu žogu, izdzīvojām amerikāņu sapni. Bet pēc tam pārvācāmies uz Indiju.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: