Jau vēstīts, ka mūziķim Valteram Frīdenbergam konstatēts ļaundabīgs audzējs, kura uzveikšanai dziedātājam nepieciešams līdzcilvēku finansiālais atbalsts.
Vairākus mēnešus viņš ir izvairīgi atbildējis uz žurnālistu jautājumiem, vai patiešām būtu nopietni sasirdzis un tāpēc ārstējies pie onkologiem.
Valters atklāj, ka viņam ir vēzis. Pirms aptuveni gada viņš pats sataustījis savā ķermenī aizdomīgu veidojumu, kas nav mazinājies, un devies pie ārsta uz analīzēm, viņš stāsta “Latvijas Avīzei”. Konstatēts ļaundabīgs audzējs otrajā stadijā. ”
Nebija tā, ka visa nodzīvotā dzīve kā paātrinājumā paskrēja acu priekšā, jo ticēju un joprojām ticu, ka tikšu – un šajā gadījumā jau daudzskaitlī – tiksim – galā.”
Viņam veikta operācija un ķīmijterapija. Arī iznākums sākumā vairojis cerības, tomēr pēc kāda laika slimība atgriezusies: Valteram konstatētais audzējs ir diezgan agresīvas formas, to ir grūti ierobežot. Pašlaik dziedātājam ir metastāzes limfvados – par spīti tam, ka ķīmijterapija viņam veikta nu jau astoņas reizes. “Tas ir iemesls, kāpēc esmu palicis bez matiem un bez uzacīm,” viņš pasmaida.
Pēc ķīmijterapijas seansiem bijušas gan labās, gan sliktās dienas. Vienās viņš varējis ārā pastaigāties, paelpot svaigu gaisu un juties tīri ciešami, bet sliktajās tikai gulējis – vajadzējis pat krietni saņemties, lai pieceltos un aizietu uz labierīcībām, tik ļoti trūcis spēka.
“Vienmēr kāds bija gatavs man palīdzēt. Ja pat kādu brīdi neviena nebija tieši līdzās, tad zināju: ja vajadzēs, atliks tikai piezvanīt, un kāds jau pa galvu, pa kaklu steigsies pie manis. Par to visiem neizsakāms paldies,” saka Valters, piebilstot – reizēm šķietot, ka līdzcilvēkiem ir pat grūtāk nekā viņam pašam, jo moka apziņa, ka neko īsti nevar viņa labā izdarīt.
Atbildot uz jautājumu, kā viņš pašlaik jūtas, Valters saka – ir fiziskā un psiholoģiskā sadaļa.
“Psiholoģiski es turos. Protams, ir grūtāk nekā vasaras vidū, kad ārsti vēl tepat Latvijā man deva cerības, ka viss būs kārtībā, un rezultāti pēc ārstēšanas pavasarī bija diezgan labi. Tagad ir sarežģītāk, uzzinot jaunu informāciju no vietējiem un no Vācijas ārstiem par turpmāko ārstēšanas gaitu, bet plinti neesmu metis krūmos vai domājis kaut ko pārtraukt. Tieši otrādi – man gribas darboties, gribas turpināt strādāt, uzstāties koncertos un vadīt raidījumu, jo man gluži vienkārši patīk tas, ko es daru, tas ir mans hobijs, mana dzīve.”
Fiziski neesot ne tuvu tik labi kā psiholoģiski: metastātiskie veidojumi spiež uz lielajiem asinsvadiem un nerviem, tāpēc vīrietis cieš pastāvīgas sāpes. Tās atkāpjas vien uz dažām stundām, tāpēc Valteram vairs neesot dienas un nakts cēliena – jāpaspēj izgulēties tad, kad nesāp. Diendienā jālieto pretsāpju zāles, un asins sastāva uzlabošanas nolūkā viņam veikta arī asinspārliešana. Vai viņš nav saņēmis ieteikumu doties pie tantiņām? Valters atbild, ka ar respektu un bez nolieguma izturas pret gadījumiem, kad kādam no slimības palīdz tikt vaļā stipri vārdi vai augstāki spēki, jo ticība ir neatņemama izārstēšanās sastāvdaļa. Viņš pats gan no tā jūtoties stipri tāls, jo ir racionāli domājošs un paļaujas uz moderno medicīnu.
“Esmu to atstājis kā pašu pēdējo salmiņu brīdim, kad nelīdzēs nekas no tā, kam es ticu.”
Izdarījuši visu, kas viņu spēkos un ko iespējams panākt ar Latvijā vēža pacientiem pieejamajiem medikamentiem, vietējie ārsti Valteram ieteikuši meklēt medicīnisko palīdzību vienā no lielākajām un prestižākajām slimnīcām pasaulē – Berlīnes Universitātes Šaritē klīnikā, kurā strādā augstas klases onkologi.
“Priekšā ir diezgan sarežģīta operācija. Viens no ārstiem, ar kuriem esmu konsultējies, to ir nosaucis par gandrīz nepaveicamu. Bet izdarāms tas ir! Man nav jāapzvana mani tuvākie draugi un radi, lai pavadītu kopā kādu jauku vakaru un atvadītos, nē! Cerības ir diezgan lielas,” Valters runā optimistiski. “Pašlaik esam tikuši līdz izmeklējumu sadaļai, kas veido man diezgan neaptveramu summu – 17 500 eiro. Kas tieši un kā noritēs un arī cik izmaksās vēlāk, būs skaidrs tikai pāris nedēļas pēc tam, kad būs zināmi analīžu rezultāti. Pagaidām zināms vien tas, ka noteikti sekos operācija un, iespējams, arī ķīmijterapija vai staru terapija. Droši vien par to būs jāmaksā tāda summa, kas mums, strādājošajiem cilvēkiem, parasti tā vienkārši nemētājas kontā.”
“Ceru, ka ar sabiedrības atbalstu man izdosies izārstēties, lai varētu turpināt nodarboties ar to, ko esmu darījis visu savu mūžu,” saka mūziķis.
Avots: focus.lv