Gandrīz gadu, kamēr bērns tiek ieņemts, iznēsāts, piedzemdēts, un pēc tam atgūta figūra, sievietes organisms piedzīvo lielas pārmaiņas. Sievietes ir dzemdējušas vienmēr. Vienalga, vai sieviete dzemdē slimnīcā vai mājās, ar atsāpināšanu vai bez, viņas muskuļi, locītavas un citi audi tiek pakļauti stipram iestiepumam un piepūlei. Ja tie nav veselīgi, tad var tikt traumēti un pēc tam nepildīt savu balsta lomu. Dzīvesveids mūsdienu sievieti aizvien vairāk attālina no fiziska darba, kas, vēdera, muguras un starpenes muskuļus uzturot labā stāvoklī, palīdz tikt galā ar grūtniecības uzlikto papildus slodzi. Sievietes, kas strādājot birojā un mājās lieto mājsaimniecības palīgierīces, ir vājākā fiziskajā formā nekā tās, kuras strādā vienkāršus lauku darbus, daudz staigā kājām.
Ikdienas pastaigas, peldes, un citas fiziskas nodarbības ne tikai nodrošina vispārēju vingrumu, bet arī izved jūs svaigā gaisā un saulītē. Pastaigas ir patīkamas un pieejamas gandrīz ikvienam. Regulāri veiktas, tās izpilda daudzus pirmsdzemdību plānos ietilpstošus uzdevumus: paaugstina visa organisma spējas nest slodzi, uzlabo asinsriti un elpošanu, vairo muskuļu spēku, izturību, palīdz piemēroties augošajam svaram un izmaiņām līdzsvarā, palīdz sadedzināt liekās kalorijas. Būtu labi, ja jūs pastaigājoties raitā solī dienā noietu 3-4 kilometrus. Bet vēdera muskuļiem tāpat kā starpenei grūtniecības laikā būtu jāpievērš papildus uzmanība. Atcerieties, jūsu balva par pūlēm ir jūsu labā veselība un labākie iespējamie augšanas, attīstības un dzemdību apstākļi jūsu bērnam.
Vingrojot pietiks ar mazumu. Ja vien muskuļi ir veseli, dzemdību laikā nav sevišķi lielas nozīmes tam, cik ļoti tie ir uztrenēti, jo lai izstumtu augli, parasti pat bez jūsu apzinātas līdzdalības, pietiek tikai ar dzemdes saraušanos. Tāpēc dzemdības labāk atvieglos prasme muskuļus pārvaldīt un atslābināt.
Kāda no pazīmēm vieglā formā nereti parādās grūtniecības laikā un vēlāk izzūd, bet tā norāda uz muskuļu vājumu. Dzemdību traumas vājumu pastiprina. Ja pēc dzemdībām starpenes slēdzējmuskuļi netiek vingrināti, ar katru nākamo grūtniecību pazīmes pastiprinās, un atveseļošanās aizņem aizvien vairāk laika. Tiesa, ne vienmēr iegurņa pamatnes vājums ir saistīts tikai ar bērna dzemdēšanu.
Hormonālas pārmaiņas, gatavojoties dzemdībām, vājina saites, kas dzemdi piestiprina iegurņa sienām. Grūtniecības laikā dzemdes svaram pieaugot, rodas ilgstoša, arvien augoša papildu slodze uz iegurņa pamatni. Jums ir jāpastiprina starpenes muskuļi, lai tie zem slodzes neielīktu. To panākt iespējams vienīgi vingrojot. Starpenes vingrojumi būtu jāsāk nekavējoties.
Dzemdību laikā iegurņa pamatnes stiprā balstošā loma īslaicīgi mazinās. Muskuļiem ir jāatslābst, jāatbrīvo ikviens saspringums, kas varētu kavēt bērna noslīdēšanu pa dzemdību kanālu.
Dzemdību pirmajā – dzemdes kakliņa atvēršanās posmā iegurņa pamatnes muskuļi ir neaktīvi. Dzemdes kakls daudzu stundu laikā paplašinās, kļūst pavisam plāns un pamazām pārslīd augļa galvai. Sākoties otrajam posmam – izstumšanai, maksts kanālam ir daudz mazāk laika paplašināties, piemērojoties dzimstošā bērna galviņas izmēriem. Maksts pārcieš lielu izstiepšanu. Tās ieeja, līdz piedzimst galviņa, tiek ieplesta pavisam strauji. Pēc neilga brīža piedzimst pleciņi un tad izslīd pārējais ķermenis. Beidzot piedzimst placenta, pēc kuras tālāka maksts izstiepšana vairs nav nepieciešama. Protams, hormonālās pārmaiņas ir padarījušas dzemdību ceļus mīkstākus un elastīgākus, tādēļ tie paplašinās vieglāk. Iestiepums starpeni padara ļoti plānu un nejūtīgu. Kamēr tā vēl nav pietiekami izstiepta, sajūtas mēdz aprakstīt kā dedzinošas, kniebjošas. Augošais spiediens rada sajūtu, ka nepieciešams iztukšot zarnu saturu, spriedze krājas līdzīgi kā pirms orgasma. Vislielākā slodze un tai sekojoša izstiepšanās, vai plīsums parasti ir maksts malās, biežāk mugurpusē. Tur arī visbiežāk tiek veikts iegriezums, lai paplašinātu izeju, un mazinātu starpenes audu iestiepumu.
Iegriezuma – epiziotomijas priekšrocības ir mazināts audu iestiepums, novērsts dziļu plīsumu risks, mazināts spiediens augļa galviņai. Tas var saīsināt dzemdību izstumšanas posmu. Iegriezumu arī lieto, ja dzemdētāja nevis atbrīvojas, bet sasprindzinās, pretojas augošajam spiedienam un starpenes muskuļu iestiepumam, jo tad viņa aiztur bērna virzīšanos, neļauj tam piedzimt. Iegriezums viduslīnijā ir vieglāk sašujams un dzīst labāk, bet vairums ārstu baidās savainot anālo savilcējmuskuli un tādēļ iegriež vairāk sānā. Šajos gadījumos ir lielāki asins zudumi un diskomforts pēcdzemdību posmā. Rētu veidošanās vienā maksts pusē apgrūtina muskuļu atjaunošanos, muskuļu šķiedras var saaugt ar novirzi.
Cilvēks nespēj spriest nekļūdīgi, ik pa laikam gadīsies starpenes plīsuma draudi, tomēr viegls plīsums sadzīs, neatstājot sekas. Vingrinājumi, kas atjauno izstieptu, bet veselu starpeni noved pie labiem rezultātiem. Tomēr, ņemot vērā, ka ne visas sievietes spēj uzturēt starpenes muskuļu elastību un prot tos pienācīgi atbrīvot, ārsti reizēm veic šo profilaktisko griezienu.
Nepieciešamību veikt iegriezumu var mazināt ar citiem līdzekļiem. Ja dzemdību izstumšanas posmā auglis virzās pārāk strauji, dzemdētāju var noguldīt uz sāniem, tā izslēdzot smaguma spēka veicinošo ietekmi un dzemdību gaitu padarot maigāku un vieglāk vadāmu. Savukārt, ja virzība ir pārāk lēna, un ir grūtības ar bērna galviņas pagriešanos, dzemdētājai novietojoties tupus, smaguma spēka ietekme un palīdzība pieaugs. Ja bērns ir novietots priekšējā guļā, māte var nomesties četrrāpus vai nogulties sānis, tā, lai bērna pakausītis novietotos augstāk.
Dzemdību izstumšanas fāzē jums no jostasvietas uz leju vajadzētu būt pilnīgi atslābinātai, kājām atslābinātām, ērti izvērstām. Ja jūs spēcīgi spersieties pret balstiem, vai kā citādi sasprindzināsieties, šis saspringums var pāriet uz starpeni. Vislabāk būtu, ja jūs varētu virs jums iekārtā spogulī redzēt, kā piedzimst bērna galviņa, tas jums palīdzēs atbilstoši rīkoties. Vecmātes palīdzība ar roku pieturot starpeni, ir ļoti svarīga. Glaudīšana un karstas kompreses arī labi palīdz. Lai gan mēdz būt ietekmes, kuras nevar paredzēt un iespaidot, vairums dzemdību var noritēt bez traumām, ja māmiņa ir psiholoģiski gatava atvērt savus dzimumorgānus un laist pasaulē bērnu.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!