Starp visiem jautājumiem, ko vecāki uzdod bērnam, izņemot no bērnudārza, ir “Kā viņš šodien ēd?” Jautājums bieži tiek uzdots ar jūtamu trauksmi balsī, kad bērns ir blakus, kuram, pēc dažu vecāku domām, tajā brīdī ir jāsajūtas vainīgam vai lepnam atkarībā no tā, vai apēda šodien zupu, kotleti un putru… Šādos brīžos gribas vecākiem teikt, ka bērns pats labāk zina, kad un cik daudz viņam ir jāēd, ka vislabākās “zāles” pret apetītes trūkumu ir vēlme paēst. Nejautājiet, ko šodien ēdi, bet gan – kas šodien bija interesantākais?
Tāpat vajadzētu atteikties no regulāra jautājuma: “Tevi šodien neviens neabižoja?”Jautājuma forma ietver sevī vēstījumu, ka bērnudārza vide nav droša un ir jāgaida, kad kāds uzbruks. Bērns saspringst un akcentē savu uzmanību uz citu bērnu “abižošanas”darbībām, var pat sākt provocēt citus bērnus, lai tie viņam darītu pāri un būtu ko pastāstīt vecākiem. Jo viņi, kā parasti, vakarā pajautās, vai kāds abižoja. Labāk pajautājiet: “Ar ko tu šodien spēlējies?”
Lai arī e-klasē vecāki var redzēt atzīmes, visbiežākais jautājums skolēnam ir tieši par tām: “Kādu atzīmi šodien saņēmi?” Sagaidāmā atbilde ir vērtējumu uzskaitījums. Bēdīgi, ja ar šo saruna beidzas, jo tā ir ļoti formāla pieeja. Izņemot atzīmes, bērns iegūst arī pieredzi, emocijas, iespaidus, prasmes, smaidus, zilumus un punus… Pajautājiet: “Ko iemācījies? Ko uzzināji jaunu? Kas bija interesantākais? Kas bija grūtākais?”
Un vislabākais jautājums: “Ja dzīvotu šodienu vēlreiz, ko tu pamainītu?” Tā Jūs ne tikai uzzināsiet vairāk informācijas par bērnu, bet arī iemācīsiet analizēt savas kļūdas un veikt secinājumus.
Vēl arī dežūrējošais jautājums: “Kā šodiena?” Šis it kā vienkāršais jautājums mani bērnībā kaitināja. Jo veiksmīga un laba ir ne katra diena, bet jautājums paredzēja, ka jābūt pozitīvai atbildei katru dienu.
Vēl viens negatīvs moments – bērnam var izveidoties pārliecība, ka jādalās tikai ar veiksmēm. Un pat kļūstot par pieaugušo var nepienākt atklāsme, ka dalīties var un vajag arī ar grūtībām un bēdām.