Ja uzdodam jautājumu – kāpēc mūsdienās būt par vecākiem ir tik grūti? – bieži vien saņemam apjukuma pilnu stomīšanos. Jo kas gan notiks, ja kāds sāks teikt patiesību? No vienas puses ir izdarīts gandrīz viss, lai vecāku dzīvi atvieglotu, piemēram, mums nav jāmazgā n-tie autiņi, bet esam aplaimoti ar pamperiem. Mēs varam gūt dažādas zināšanas pārpārēm par to kā un ko darīt, jo literatūras klāsts ar dažādiem speciālistu viedokļiem ir bezgalīgs. Bet aizvien biežāk ir sastopamas situācijas, ka jaunās māmiņas no vienas puses apkrautas ar dažādām izklaides iespējām (internets, TV, elektroniski bērnu krēsliņi utt.) ir izklaidētas līdz baltajām pelītēm, bet no otras puses, vīram pārnākot mājās, jūtas pārgurušas.
Patiesībā viens no lielākajiem pārguruma iemesliem, lai arī cik tas dīvaini neliktos, joprojām ir urbanizācija. Šis process masveidā aizsākās pagājušā gadsimta sākumā, jo liela daļa cilvēku pārceļoja uz galvaspilsētu, lai iegūtu izglītību, labāku darbu vai iekļautos elitārā sabiedrībā. Tomēr mūsdienās bērnu audzināt pilsētā ir daudz grūtāk, kā laukos. Saskarsme ar dabu un dzīvniekiem bērnu harmonizē, izklaidē un ļoti organiski nodarbina. Kā arī bērni vairāk tiek uztverti kā palīdzīgas rokas, nevis traucēklis.
Savukārt, ja aplūkojam pilsētā augušus bērnus, fokuss mainās, jo bērns nevis tiek iekļauts ģimenes darbībās, bet gan kļūst par galveno personu. Proti, ja laukos mamma var paņemt līdzi bērnu uz mazdārziņu, kamēr ravē, un bērns zālītē var hipnotizēt mārīti, tad pilsētniece savu atvasi nevarēs paņemt līdzi uz banku, kur strādā un diez vai mazais rakaris būs priecīgs par monotonu vidi, jo veselīgam bērnam fundamentāla ir kustība. Lai arī bērni ir lielākā dzīves svētība, ir iespējamas situācijas, kad jaunā māmiņa kraso dzīves pārmaiņu dēļ piedzīvo stresu, jo no veiksmīgas karjeras veidošanas pēkšņi ir spiesta pavadīt visu savu laiku mājās. Iedomājieties, jauno māmiņu arhaiskākā laikā. Kādreiz bērniņa nākšana pasaulē sievietes ikdienā neko daudz nemainīja, jo sieviete ātri vien bija spiesta atgriezties pie lauku darbiem. Bet, ja aplūkojam mūsdienīgu sievieti, kurai ir sekmīga karjera, izglītība, tad ar bērna nākšanu pasaulē daudz kas mainās. No socializēšanās, kultūras pasākumu apmeklēšanas, dinamiskas dzīves viņa iekļūst četrās sienās, kurās rutīna ir rūpes par bērnu. Protams, ka šī aina ir pārspīlēta, jo pilsētā ir ārkārtīgi daudz vietu, kuras iespējams apmeklēt ar maziem bērniem, tomēr sava daļa patiesības arī šeit ir.
Tomēr kā teicis Juris Rubenis, ka visos laikos cilvēki sūdzas par laikmetu, tomēr veselīgāk laikmetu būtu uztvert kā izaicinājumu, nevis spriedumu!