Pirmais stāsts
Olga Kasatkina, pensionāre no Krasnojarskas apgabala Kamarčagas ciema kļuva slavena, pateicoties kreatīvai domāšanai un gaišiem mērķiem. Savu māju sieviete izdaiļojusi ar mozaīku no 30 000 plastmasas pudeļu korķiem.
Fotogrāfijas ar viņas meistardarbu ātri vien izplatījās internetā, bet ideju „uzķēra” arī citos valsts stūros. Atbraucēji brīnās un priecājas, bet vietējie palīdz sievietei, vācot materiālus jauniem meistardarbiem.
Otrais stāsts
Vairāk nekā 75 000 korķīšu māksliniekam no Indijas aizgāja mākslas objektam ar nosaukumu „Atkritumi un dambis”. Autors atzinās, ka vācis korķīšus veselu gadu, bet mākslas instalāciju veidojis, lai parādītu cilvēkiem, ar kādu patērētāju attieksmi viņi iet pa dzīvi, atstājot aiz sevis tonnām palstmasas.
Trešais stāsts
Žurnālists, kurš veidoja reportāžu par Spāniju, katrā mājā, kurā viņš viesojās, pamanīja speciālus konteinerus ar plastmasas pudeļu korķiem. Nodomājis, ka tā ir īpaša saimnieku taupība, viņš jautājumus par to neuzdeva. Līdz reiz viņš pie kāda supermārketa ieejas ieraudzīja milzīgu kasti, kas bija paredzēta šādiem plastmasas pudeļu korķīšiem.
Veikala personāls pastāstīja, ka korķīši tiek vākti, lai palīdzētu septiņgadīgai meitenītei, kurai nepieciešama sirds operācija, kura maksā 90 000 eiro. Meitenītes vecāki griezušies pēc palīdzības pie brīvprātīgajiem, kuri savukārt sazinājās ar vietējo pārstrādes rūpnīcu. Uzņēmums apsolīja palīdzību par 200 tonnām korķīšu.
Vajadzīgais daudzums korķīšu jau savākts, nauda pārskaitīta, dzīvība bērnam izglābta. Bet pieredze ir iesakņojusies, un spāņi turpina vākt korķīšus, nodod tos labdarības organizācijām, lai palīdzētu tiem, kam nepieciešama palīdzība.
