Vēlos pastāstīt par kādu situāciju, ko burtiski šajās dienās novēroju kādā kafejnīcā. Vakarā nācu no darba un iegāju kafejnīcā nopirkt tasīti kafijas. Kasē bija neliela rindiņa (pirmā bija kāda veca māmuļa, pēc skata vai nu bezpajumtniece vai kāda trūcīgā, divi jauni puiši, vīrietis vidējos gados un es).
Tad nu vecenīte pārdevējam, aziātiska izskata puisim, pateica, ka ir ļoti nosalusi un palūdza, vai viņa nevarētu dabūt glāzi karsta ūdens.
Jau nodomāju, ka pārdevējs viņai atteiks, tomēr es kļūdījos, pārdevējs pagatavoja viņai tēju, salika paciņā dažnedažādus našķus, iesaiņoja maizes klaipu, apsēdināja viņu pie galda un pateica, ka viņai tūlīt tiks atnesta karsta zupiņa. Večiņa, neticot tādai laimei, gandrīz vai raudāja.
Tā kā tas aizņēma diezgan daudz laika, aiz vecenītes stāvošie divi puiši sāka skaļi protestēt, ka kafejnīcā pilsētas centrā nevajadzētu ielaist, kur nu vēl apkalkpojot visādus bomžus un šādus tādus. Kad pienāca puišu rinda, pārdevējs viņus ignorēja un pieņēma pasūtījumu no nākamā pircēja.
Abi puiši sašuta vēl vairāk, bet no pārdevēja saņēma atbildi: “Mēs te šādus tādus neapkalpojam”. Jums vajadzēja redzēt puišu reakciju, viņi kliedzot un izsakot apvainojumuspieprasīja menedžeri.
Kad atnāca menedžeris un noskaidroja situāciju, viņš vienkārši pasūtīja abus nekauņas labi tālu un palūdza uz šo kafejnīcu vairs nenākt. Tad nu kafejnīcas pārdevēji un menedžeri, ja lasāt šīs rindas, ziniet – jūs rīkojāties pareizi. Bet tiem abiem puišiem iesaku iemācīties cienīt citus cilvēkus un būt laipnākiem.
Avots: amizanti.lv