Pieaugušie paši nekad neko nesaprot, bet bērni nogurst, mūžīgi viņiem kaut ko skaidrodami.
Kad noslēpums mūs pārāk strauc, mēs neuzdrošināmies nepaklausīt.
Taisni uz priekšu jau nevar nekur tālu aiziet…
Ja mīli puķi, kas atrodas tikai uz vienas no miljoniem zvaigžņu, tad pietiek palūkoties zvaigžņotajās debesīs, lai būtu laimīgs.
Ir jāpacieš pāris kāpuru, ja gribi iepazīt tauriņus.
No katra jāprasa tas, ko katrs spēj pildīt.
Autoritāte vispirms balstās uz saprātu.
Sevi tiesāt ir daudz grūtāk nekā citus.
Godkārīgie dzird vienīgi uzslavas.
Ja tu atrodi dimantu, kam nav īpašnieka, tas ir tavs. Ja tu atklāj kādu salu, kurai nav īpašnieka, tā ir tava. Ja tev pirmajam rodas kāda doma, tu liec to patentēt – tā ir tava.
Nekas pasaulē nav pilnīgs.
Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm redzams.
Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.
Labi ir tur, kur mēs neesam.
Cilvēki sakāpj ātrvilcienos, bet viņi paši vairs nezina, ko meklē. Tad nu viņi uztraucas un rinķo kā karuselī…
Cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā pašā dārzā… un neatrod to, ko meklē…Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē…
Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.
Būtiskais nav acīm saredzams…Tas ir tāpat kā ar puķi. Ja tu mīli kādu puķi, kas atrodas uz zvaigznes, tad ir tik jauki naktī raudzīties debesīs. Visas zvaigznes šķiet ziedam.
Katram cilvēkam zvaigznes ir citādas. Ceļiniekiem tās norāda ceļu. Citiem tās ir tikai mazas uguntiņas. Zinātniekiem tās ir problēmas. Tev turpretim būs zvaigznes, kādu nav nevienam…