Četrgadīgs bērns piespiedu kārtā ievietots psihoneiroloģiskajā klīnikā ar formālo pamatojumu – viņš, pieprasot nopirkt sporta mašīnīti, iesitis savai mātei. Patiesie iemesli bērna ieslodzīšana “psihenē” gan varētu būt citi – mātes nevēlēšanās pildīt tiesas spriedumu par bērna atgriešanu mītnes zemē Lielbritānijā pie tēva – Latvijas pilsoņa, kurš devies uz šo valsti strādāt, par notikušo raksta Kristīne Bormane pietiek.com un “Latvijas avīzē”.
Veselības inspekcijā iesniegta sūdzība par inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas lēmumu, ar kuru atzīts, ka četrgadīgais zēns saņēmis atbilstošu ārstēšanu un veselības aprūpes pārkāpumi nav konstatēti.
Savukārt bērna tēvs ir pārliecināts, ka mediķi tiek izmantoti, lai nepildītu likumīgu tiesas spriedumu, ar kuru nolemts bērnu nogādāt mītnes zemē Anglijā pie tēva.
“Ir skaidrs, ka Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas un šī lēmuma sagatavotājas Jeļenas Smotrovas rīcībā klaji izpaužas tiesiskais nihilisms. Ir skaidrs arī tas, ka ne persona, kas lēmumu sagatavoja, ne arī tā, kas parakstīja, nav izpratušas, kas ir uzrakstīts un parakstīts,” iesniegumā raksta bērna tēvs.
Bērns ir dzimis 2012. gadā Lielbritānijā un dzīvoja tur vēl līdz pērnā gada 23.jūlijam, kad māte viņu prettiesiski izveda no šīs valsts, tikai 2016.gada augustā deklarējot viņa dzīvesvietu Latvijā, iesniegumā norāda tēvs. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 9.decembra lēmumu tika nolemts bērnu nogādāt atpakaļ viņa mītnes zemē – Apvienotajā Karalistē, un lēmums stājās likumīgā spēkā 2017.gada 2.februārī.
“Pēc augstākminētā lēmuma pieņemšanas bērns “sāka pastāvīgi slimot” ar mērķi pierādīt, ka Latvijai nav saistoša ne Hāgas 1980.gada 25.oktobra konvencija “Par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”, ne arī Eiropas Savienības 2003.gada 27.novembra Regula Nr.2210/2003 un Bērnu tiesību deklarācija. Faktiski augstāk minētās veselības inspekcijas amatpersonas ir atbalstījušas četrus gadus veca bērna turēšanu apcietinājumā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu piespiedu turēšanu psihiatriskajā slimnīcā likumdevējs ir pielīdzinājis apcietinājumam,” iesniegumā norāda tēvs.
“Neviens nav pacenties pamanīt, ka mazgadīgais bērns 2017.gada 9.martā ir ticis izrakstīts no SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” un pāris stundu laikā ir ievietots bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo četrus gadus vecais bērns, iznākot no slimnīcas, esot sitis mātei, pieprasot “sporta mašīnu”,” bērna piespiedu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā apraksta tēvs.
Viņš atgādina Ārstniecības likuma 67.pantā noteikto, ka psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Likumā noteikts, ka stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā. Tāpat likums nosaka, ka pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē ar viņa rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Pacienta piekrišana stacionēšanai jāpievieno medicīniskajiem dokumentiem.
“Augstāk minētās “dāmas” nav interesējis uzzināt, kas ir devis piekrišanu četrus gadus vecā bērna stacionēšanai bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, kas nebūt nav blakus Balvu slimnīcai, kā arī Nacionālajā veselības dienestā pameklēt neesošos psihiatra Jāņa Bojāra izrakstītos apmeklējuma talonus, kā arī atrast šī psihiatra motivēto lēmumu par bērna psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ko viņš nespēja arī uzrādīt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai 2017.gada 20.jūnija tiesas sēdē,” iesniegumā uzsver zēna tēvs.
Izrādās, ka psihiatrs Jānis Bojārs nekavējoties uzstādījis diagnozi arī zēna tēvam, kas atbrauca no Lielbritānijas un 2017.gada 1.aprīlī, izmantojot savas tiesības, ko nosaka Pacientu tiesību likums, mēģinājis izņemt savu dēlu no psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži”, – patoloģisku tieksmi uz kverolenci, kā arī izdomājumiem, iespējams, murgu idejām.
“Pārsūdzētajā lēmumā nav atrodama arī motivācija tam, kāpēc četrus gadus vecam bērnam, kurš stacionēts slimnīcā ar diagnozi – bronhiālās astmas saasinājums, netiek nodrošināta bronhiālās astmas ārstēšana, bet tā vietā bērnu konsultē nevienam nezināms psihologs un psihiatrs, jo slimnīca nav spējīga nosaukt šo slimnīcā neesošo speciālistu vārdus un uzvārdus. Tāpat pārsūdzētajā lēmumā nav atrodama motivācija tam, kā fiziopneimonologs-alergologs S.Pužule ir tiesīga uzstādīt diagnozi F 43.2 – Adaptācijas traucējumi, varbūt viņa var ārstēt zobu kariesu un hemoroīdus, bet, ja labi kāds samaksā, arī uzstādīt citas diagnozes,” neizpratnē ir bērna tēvs.
Veselības inspekcija no jebkādiem komentāriem saistībā ar šo lietu atsakās, bet psihiatra J. Bojāra darba telefons jau vairākas dienas klusē. Arī bērna māte Līga A. no plašākiem komentāriem atsakās: „Es jums nesniegšu nekādus komentārus, jo man nav laika. Nekas nav izdomāts, bērnam tiešām ir veselības problēmas. Anglijā nebūs labāki ārsti nekā Latvijā. Latvijā ir labākie ārsti!”
pietiek.com