Tie, kas pēdējo divu dienu laikā atpūtušies Vecāķu pludmalē, kļuva par neparastas parādības lieciniekiem: rozīgas nokrāsas medūzu bars noklājis piekrasti. Lai redzētu skaistās jūras radības, nav bijis nepieciešams iet dziļi ūdenī – medūzas lielā daudzumā, par prieku bērniem ar lāpstiņām un spainīšiem, peldējušas tieši pie krasta. Speciāliste no Rīgas Zooloģiskā dārza mums pastāstīja, no kurienes Rīgā uzradušās medūzas un cik ilgi šo dabas parādību būs iespējams novērot.
Kāpēc tās tiek izskalotas krastā?
Baltijas jūrā ļoti izplatīta ir viena medūzu suga – Ausainā aurēlija. Tā arī vasaras otrajā pusē, jo sevišķi augusta beigās un septembrī atrodama Rīgas līča piekrastē. Tā ir apaļa un caurspīdīga, gluži kā maisiņš, kas pildīts ar ūdeni. Vēl retumis var sastapt citu medūzu sugu – Smalktaustekļu cianēju. Tā kādreiz ieraugāma Papes apkaimē.
Masveida aurēliju parādīšanās piekrastē saistīta ar to dzīves ciklu. Pieaugušie dzīvnieki, beiguši vairošanās procesu, pamazām iet bojā, jo pieaugušā stadijā medūza vairs nepārziemo. Un tad nu šādi bojā gājuši vai vēl dzīvi eksemplāri tiek izskaloti piekrastē. Mātītes ūdenī izdēj neapaugļotas olas jeb ikrus, kurus apaugļo tēviņi. Tad no olas attīstās kāpurs, kas nogrimst jūras dibenā un tur pārziemo. Nākamajā pavasarī sākas pārvērtības un attīstība, līdz vasarā izveidojas pieaudzis dzīvnieks. Tad seko vairošanās un dzīves cikls noslēdzas. Tā tas notiek šogad, tā noticis iepriekšējos gadus un vēl daudzus simtus gadu pirms tam. Vienu gadu krastmalā atrodamo medūzu skaits ir lielāks, citu – mazāks. Tas atkarīgs no valdošo vēju virziena, jūras straumēm, kā arī sugas vairošanās sekmēm. Ja ir daudz medūzu, tad iepriekšējais gads ir bijis sugai labvēlīgs un izaugušas daudz aurēliju, kas piedalās vairošanās procesā un pēc tam iet bojā. Dabisks process.
Vai no medūzām var iegūt apdegumus?
Medūza ir indīga, tomēr tās indīgums ir ļoti niecīgs, salīdzinot ar siltzemju radiniecēm, kuru dzēlieni var izraisīt arī cilvēku bojāeju. Baltijas jūrā mītošā medūza nespēj izdurt dzeloņus cauri cietajai roku ādai. Paņemot rokā, vairumam cilvēku nebūs nekādas reakcijas, tomēr cilvēkiem ar jutīgu ādu (arī bērniem, jo āda ir plānāka) var parādīties apsārtums un nieze. Biežāk tas varētu būt vērojams, ja bradāsiet ar kailām kājām pa seklu ūdeni, kurā būs daudz Ausaino aurēliju.
Vai medūzas liecina par ūdens tīrību?
Nē, neliecina. Zināms ir tikai tas, ka medūzas dzīvo tikai sālsūdenī.
Vai drīkst peldēties ūdenstilpē, kurā atrodas medūzas?
Drīkst. Bet, kā jau sacīts, ja ir jutīga āda, no medūzām var iegūt apdegumus. Jo īpaši, ja basām kājām bradā pa ūdeni, kurā atrodas aurēlijas.
Interesanti par medūzām
Ausainās aurēlijas ir divdzimumu būtnes. Atšķirt mātītes no tēviņiem ir ļoti vienkārši: tēviņiem ķermenī atrodas pienaini balti sēklinieki, kas ir skaidri saskatāmi plankumi pusgredzena formā, taču sieviešu kārtas īpatņiem ir skaidri saskatāmas olnīcas, kas ir purpura un sarkanā krāsā.
Japānā un Ķīnā aurēlijas tiek patērētas pārtikā, šajās valstīs šīs radības tiek zvejotas ar nolūku. Lielās aurēlijas tiek sālītas, mazās – vārītas un ceptas. Par laimi, pie mums Latvijā tas netiek praktizēts. Medūzas mirst dabīgā nāvē. Taču dažreiz zvejniekiem no jūras izdodas nozvejot arī kādu medūzu.
Avots: riga.lv