Skaistumu bieži asociē ar vieglprātību un izlutinātību. Vīrietis jau no sākuma neuztver tādas attiecības nopietni, norādot viņai mūžīgās draudzenes vai mīļākās lomu. Kad skaistums ir vienīgais ierocis, ilgstošas un ciešas attiecības izveidot ir grūti. Šādās attiecībās nelaimīgi ir abi – gan vīrietis, kura cerības nav piepildītas, gan sieviete, kura domā, ka viņa jāmīl skaistuma dēļ.
Dažkārt skaistules pieņem, ka vienmēr paspēs apprecēties. Koncentrējas uz izglītību un karjeru, kad pienāk laiks domāt par ģimeni, visi agrākie pielūdzēji ir sen precējušies, un vispār – vairs nav no kā izvēlēties.
Visu minēto var nosaukt par ārējiem faktoriem, bet ir arī iekšējie. Piemēram, nepārliecinātība par sevi. Lai cik dīvaini neliktos, skaistās sievietes bieži kautrējas no sava skaistuma, pieņemot, ka vīriešiem interesē tikai ārējais izskats, ne iekšējā pasaule. Cita galējība – pārlieku liela pašpārliecība un patstāvība. Tāda sieviete pieņem, ka visu panāks pati un vīrieša palīdzība nav nepieciešama.
Vīriešu patērētāju attieksme pret skaistumu liek vilties mīlestībā. Cits iemesls – nevēlēšanās vai nemācēšana izrādīt iniciatīvu attiecībās. Dažreiz tas ir vecāku audzināšanas sekas. Svarīgs iemesls – uzmācīgā vēlme precēties. No šādām sievietēm vīrieši bēg, lai arī cik skaistas tās būtu.
Mūsdienās skaistums ir prece, kas labi ne tikai pārdodas, bet arī tiek pirkts. Kļūt skaistai ir kļuvis vieglāk. Sievietes ir gatavas investēt savā izskatā, arī tādēļ, lai atbrīvotos no vientulības, ideālajā variantā – apprecētos. Skaisto kļūst vairāk, bet vientuļo nekļūst mazāk. Tāpēc, ka ārējais skaistums nav tas pats, kas personīgā laime. Attiecības ir sarežģīts process, ārējais izskats ir nozīmīgs, bet ne noteicošais.
Nevar nepieminēt arī to, ka sieviete, kas ir viena, ir spilgta mūsdienu laika iezīme. Sievietes kļuvušas stiprākas, izvēlīgākas, patstāvīgākas. Viņas uztur sevi, izvirza ambiciozus mērķus, un nav gatavas samierināties ar otrajām lomām. Šādas sievietes meklē sev līdzvērtīgus partnerus.