Aprīlī dārzam palīdz atmosties no ziemas “brīvdienām” un intensīvi gatavo dārzu jaunajai sezonai: izsaiņo piesegtos augus, aizvāc ziemā atmirušās augu daļas, apgriež un veido kokaugu vainagus.
Košumdārzā
Brīvi augošiem dzīvžogiem regulāri izgriež vecos un nokaltušos zarus. Apgriež mūžzaļos un lapu kokaugu dzīvžogus. Mēneša beigās veic dzīvžogu mēslošanu ar kompleksajiem minerālmēsliem.
Rožu stādījumiem noņem segumu – tas jādara tad, kad laiks ir apmācies (lai izvairītos no saules apdegumiem). Rozes apgriež līdz veselai koksnei, virs augt sākuša pumpura. Šo darbu ir svarīgi nenokavēt, jo siltā laikā pumpuri sāk ātri plaukt. Pareiza un savlaicīga krūmu apgriešana sekmē rožu krūma atjaunošanos un labāku ziedēšanu. Kad rozes ir apgrieztas, tās noteikti jāmēslo un jāmulčē. Ļoti ieteicams ir organiskais mēslojums (sadalījušies kūtsmēsli, sapropelis), kā arī speciālais rožu mēslojums, kas satur visas nepieciešamās barības vielas.
Ziemciešu dobēs jau redzami pirmie pavasara vēstneši – krokusi, narcises un vizbulītes. Lai tiem atbrīvotu ceļu pretī saulei, dobes atbrīvojam no sausām lapām un augu atliekām, mēslojam un irdinām. Ja nepieciešams – tad mulčējam. Ziemciešu stādījumiem piemērotāka mizu mulčas smalkā frakcija – humuss.
Papildinot viršu un ēriku dobi ar rododendriem un zemajiem skujeņiem, efekts būs lielisks. Pavasarī ir īstais laiks apgriezt viršus – nogrieziet visu iepriekšējā gadā ziedējušo zariņa daļu. Tādejādi virsis drīz sakuplos un rudenī ziedēs vēl bagātīgāk. Lai arī tie ir mazprasīgi, arī viršaugiem nepieciešams mēslojums un skābas kūdras kārtiņa vai mizu mulča.
Arī zāliens gaida savu kopēju. Ja laika apstākļi to nav ļāvuši izdarīt martā, ļoti svarīgi rūpīgi nogrābt sauso zāli un sūnas, vēl labāk zālienu apstrādāt pamatīgāk – aerēt, vertikulēt, piesēt un nomēslo ar komplekso minerālmēslojumu, ar palielinātu slāpekļa daudzumu. Ja zālienā ieviesusies sūna, lieliski noderēs speciāls mēslojums pret sūnu zālienā, lai gan tas neatrisinās sūnu kā problēmu kopumā – tur nepieciešama kompleksa pieeja ar zāliena kūrēm un mūsu speciālista padomu. Pēc mēslošanas zālienu kārtīgi aplej.
Kad zeme jau iesilusi, sāk stādīt dekoratīvos kokaugus – ceriņus, filadelfus, deicijas, forsītijas, veigelas, spirejas, klinšrozītes (čužas), bārbeles u.c. Stāda arī mūžzaļos augus – dažādas tūjas (dzīvības kokus), kadiķus, bukšus, rododendrus, eglītes, ērikas u.c. Agrāk stādītie kokaugi būs pateicīgi par tiem piemērotu minerālmēslojumu un atjaunotu priežu mizas mulčas slāni, kur tas nepieciešams.
Augļu dārzā
Vietās, kur augsne atkususi un nedaudz iesilusi, var stādīt augļu kokus un krūmus. Pirmie jāiestāda kauleņaugi (ķirši, plūmes, aprikozes, persiki) un upenes, ērkšķogas ar atklātu sakņu sistēmu (kailsakņi), jo tie saplaukst visagrāk. Neaizmirstiet laistīt, jo pārstādot cietusī sakņu sistēma sākumā nespēj uzņemt ūdeni vajadzīgajā daudzumā.
Pavasara saulainajās un siltajās dienās augsne pastiprināti žūst, tāpēc augi regulāri jālaista. Daudz labāk stādīšanu pārcieš konteinerstādi (podiņos), jo tiem sakņu sistēma pārstādot netiek traumēta, tāpēc augus var stādīt visu sezonu – arī jūnijā, jūlijā un augustā. Iekārtojot vai papildinot esošo, var iestādīt arī kaut ko neparastāku – ēdamo šķirņu pīlādžus, sausseržus (pirmās ogas dārzā), krūmmellenes (ļoti garšīgas un veselīgas ogas), citronliānas, aktinīdijas u.c. Pret sēnīšu slimībām augļu kokus un krūmus miglo ar pretsēnīšu preparātiem – fungicīdiem (bordo, efektoru, topāzu u.c.). Jāsāk apkarot arī kaitēkļi, apliekot kokiem kukaiņu ķeramās jostas no gofrēta materiāla, miglojot ar insekticīdiem (decis, fastaks u.c.). Der atcerēties, ka miglošanu veic ja gaisa temperatūra ir vismaz +15* C.
Apkopj zemenes: aizvāc vecās, bojātās lapas un iestrādā kompleksos minerālmēslus. Ieteicams mulčēt stādījumus, lai augsnē labāk saglabājas mitrums, jo zemenēm ir sekla sakņu sistēma. Lai zemeņu ziedi neciestu pavasara salnās un tās pasteidzinātu, dobes pārklāj ar agrotīklu. Aprīļa beigās vīnogulājiem noņem piesegumu. Lai veicas!
Avots: http://www.galantus.lv