Lai pēc procedūras slimnīcā mazliet uzmundrinātu dēlu, liepājniece Evita (vārds mainīts) gribēja viņam parādīt teritoriju, kur darbojas Biznesa centrs. Taču ekskursija sagādāja rūgtus pārdzīvojumus. Sabiedriskā autobusa šoferis viņus izgrūda no autobusa. Tā apgalvo sieviete, viņa ar iesniegumu vērsusies policijā.
Otrdien 12 gadus vecajam puikam Liepājas Reģionālajā slimnīcā no rokas izņēma pēcoperācijas šuves. Jau stāvot pieturā, viņš ierosināja braukt nevis uzreiz mājās, bet doties apskatīt Biznesa centru. Kāpjot iekšā 6.A maršruta autobusā, kurš brauc gar ražotnēm, izdzirdējuši šoferi sakām, ka nemaz nav vērts tajā kāpt.
Pieturā “Biznesa centrs” Evita un dēls nolēmuši tomēr nekāpt ārā. Lai gan monitors autobusā rādījis, ka galapunkts ir pieturā Kapsēdes ielā, šoferis sācis kliegt, lai visi kāpj ārā. Daži paklausījuši, bet Evita un viņas dēls palikuši sēžam. To redzot, šoferis satrakojies un, vēršoties pie Evitas, bļāvis: “Es tev teicu, kāp ārā, bļ…” Sācis draudēt, lamāties. Viņa par notiekošo bijusi šokā, nav sapratusi, kas īsti notiek.
Tad šoferis piecēlies no sava sēdekļa, sagrābis turpat aiz muguras sēdošo Evitu un rāvis ārā no autobusa. No mugurpuses saķēris aiz rokām, pacēlis gaisā un grūdis durvju virzienā. “Dēls, to redzot, satraucās, sāka raudāt,” abu pārdzīvojumus atceras sieviete. Ja nebūtu paspējusi pieturēties, būtu izkritusi ar seju pret ielas segumu. Tagad palikuši tikai zilumi un saplēsta vējjaka.
Tālāk šoferis ķēries pie bērna. Lai arī bijis acīm redzams, ka viņam ir traumēta roka – tā bijusi pasaitēta –, vīrietis puiku sagrābis aiz rokām, pacēlis no zemes un tāpat izmetis ārā. “Pret mums izturējās vēl sliktāk nekā pret bezbiļetniekiem, lai gan neko nebijām izdarījuši,” neizpratnē ir Evita, “tā bija fiziska un emocionāla vardarbība gan pret mani, gan pret bērnu.”
Pabraucis gabaliņu tālāk, nevis līdz galapunktam Kapsēdes ielā, šoferis apstādinājis autobusu ielas malā, un pēc dažām minūtēm turpinājis savu darbu, braucot atkal pilsētas virzienā. Evitai un viņas dēlam nekas cits nav atlicis, kā mājās atgriezties, kāpjot tajā pašā autobusā. Sieviete cerējusi, ka šoferis šajā laikā būs nomierinājies, un vismaz atvainosies par pārsteidzīgo rīcību. Taču gluži pretēji – viņš nav izrādījis pilnīgi nekādu nožēlu. Evita noliedz, ka šādu agresiju varētu būt izraisījusi asāka vārdu pārmaiņa. Nekas tāds neesot noticis, šoferi viņa nepazīst, vien pēdējā laikā, kopā ar dēlu biežāk braukājot uz procedūrām slimnīcā, ievērojusi, ka viņš pret pasažieriem nelaipni izturas diezgan bieži. Cietusī pasažiere uzsver, ka viņas mērķis nav panākt tikai to, lai konkrētais šoferis saņemtu sodu, bet norādīt uz problēmām sistēmā.
Avots: liepajniekiem.lv