Vislielākais ieguvējs no Vācijā notikušā G20 samita ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Pētnieks ir pārliecināts, ka lielākais ieguvējs no G20 samita ir Krievija, bet, precīzāk, Putina režīms Krievijā. Viņaprāt, atšķirībā no Baraka Obamas, ASV prezidents DonaldsTramps nesteidz kritizēt Krieviju, kas bija redzams gan viņa vizītes laikā Varšavā, gan arī G20 samita laikā. Pēc pētnieka domām, Krievijai savā ziņā izdevies izkļūt no starptautiskās izolācijas.
“Rezultāts ir tāds, ka Putins ir lielākais ieguvējs no šī samita. Tramps ignorē to, kas notiek Krievijā, piemēram nerunā par protestiem, cilvēku aizturēšanām un opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aizturēšanu, par demokrātiskām vērtībām. Tramps ar Krieviju vēlas pragmatisku sadarbību,” secināja Hiršs.
Viņu pārsteigusi ASV prezidenta tikšanās ar Krievijas prezidentu, pēc kuras abas amatpersonas nav sniegušas medijiem kopīgu paziņojumu, bet tā vietā bijuši atsevišķi paziņojumi no Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ASV valsts sekretāra Reksa Tilersona. Tāpat bijušas pretrunas starp Tilersona un Trampa sacīto.
“Šis viss izskatījās ļoti “amatieriski”. Ne Trampam, ne Tilersonam diplomātijā nav nekādas pieredzes, un uz tikšanos ar Putinu ASV puse devās bez jebkādas dienaskārtības, tā teikt, vienkārši parunāt. Tā ir dīvaina pieeja, jo parasti sarunās ir vēl diplomāti, kas sniedz padomus un sagatavo pirms tikšanās,” teica Hiršs.
Ekspertam nav skaidrs, kā praktiski varētu īstenoties paziņojums par to, ka tiks noslēgts pamiers ar Krieviju Sīrijā. Tāpat viņu mulsina Tilersona paziņojums, ka ASV no Krievijas var mācīties, kā risināt konfliktu Sīrijā. “Ļoti dīvains un neierasts izteikums no augstāko ASV amatpersonu puses,” piebilda pētnieks.
“Ir nesaprotami, ka Tramps kritizē ASV tradicionālos sabiedrotos, bet te uzrodas Putins, pret kuru pēkšņi Tramps izturas ārkārtīgi izteikti labvēlīgi. Tiekoties ar Putinu, viņš izskatās priecīgāks un nav redzama tāda dominance, kā tiekoties ar Rietumvalstu līderiem. Tas viennozīmīgi no ASV puses ir dīvaini,” domā Hiršs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka par Trampa retoriku Latvijai svarīgos jautājumos nebūtu jāsatraucas un bažas par ASV tuvināšanos Krievijai.
“Ir labi, ka Tramps grib paplašināt ASV aizsardzības izdevumus un nav runas, ka no Baltijas vai Austrumeiropas karavīri būtu jāatsauc. Aizsardzības jautājumus Trampa retorika neietekmē. Arī jāsaprot, ka pastāv birokrātiskā inerce, proti, visos jautājumos, kuros Tramps neiesaistās tieši, tur ASV birokrātija strādā tāpat, kā Obamas laikā. Viņš ir runājis gan par Ukrainu, gan par valstu izdevumiem aizsardzībai, bet tur nav nekādas dziļākas pārmaiņas. Arī daļa republikāņu saka – neklausieties Trampā, bet skatieties, ko dara ASV,” sacīja Hiršs.
Jau ziņots, ka pēc samita noslēguma Vācijas kanclere Angela Merkele pauda nožēlu par ASV nostāju, taču uzsvēra, ka dažās jomās samitā panākti “labi rezultāti, īpaši piesaucot grūti panākto kompromisu tirdzniecības jautājumos.
Samitā arī panākta vienošanās izdarīt spiedienu uz interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai tie fiksētu un izdzēstu ekstrēmistisku saturu, kas parādās tīmeklī, lai tādējādi cīnītos pret terorisma propagandu un teroristu vervēšanu.
G20 līderi pauduši arī apņēmību vērsties pret cilvēku kontrabandistiem, lai risinātu globālo migrācijas krīzi.
G20 valstu līderus, kuri sestdien un svētdien pulcējās uz samitu, Hamburgā sagaidīja tūkstošiem tā dēvēto antiglobalizācijas aktīvistu, kuru protesti pārauga vardarbībā.
Avots: vesti.lv