„Es dzīvoju tikai jūsu dēļ”
Izklausās pēc apsūdzības, vai ne? Pamēģiniet paskaidrot vecmammai, ka viņai ir jādzīvo sevis dēļ un jāredzas ar mazbērniem tikai tad, kad tas nes viņai prieku.
„Negribu iejaukties, bet…”
Šie vārdi jau liecina par iejaukšanos, turklāt neprasītu. Centieties ar iejūtību uzklausīt sakāmo un paskaidrot, ka tie jautājumi ir tikai tavas ģimenes kompetencē.
„Es jūs neredzēju jau divas nedēļas”
Tas nav nekas traks. Katram ir kas vairāk dzīvē kā tikai ģimene – darbs, mācības, hobiji, draugi. Palīdziet vecmammām atrast sev hobijus un viņas pārstās terorizēt ar līdzīgām frāzēm.
„Pārliecināti, ka tas ir droši?”
Tas, kas liekas pilnīgi normāls, vecmammas skatījumā viss notiek citādāk. Viņām ir grūti saprast, ka bērnam ir vajadzīga brīvība, un līst uz rampām palīdz bērnam attīstīties.
„Viņš nezina, kas ir disciplīna”
Pārāk stingra disciplīna ne pie kā laba nenoved. Turklāt patstāvīgi aizliegumi un ierobežojumi iespaido bērna psihi. Rezultātā bērns var izaugt nospiests un negatavs pieaugušo dzīvei. Padomājiet, pirms bērnu sūtīt pie omes pāraudzināšanā.
„Kā jūs viņu ģērbjat”
Apģērbu un apavu izvēles kritika ir piemērota tikai tad, kad vēl ir mazulis un ir skaidri redzams, ka nav komfortabli aukstuma vai karstuma dēļ.