Gundars Āboliņš raksta:
”Es gribu ierosināt visiem, kas tik gudri un ”profesionāli” kritizē mana prezidenta oratora dotības un kļūmes, pašiem reiz pamēģināt nostāties tik lielas auditorijas priekšā, tik atbildīgā un emocionālā situācijā, un aizgrābjoši uzrunāt desmitiem tūkstošus. Baidos, ka oda pirdiens vien tur iznāks…”
Lūk, Ingas Spriņģes viedoklis:
“Kādēļ es aizstāvu Vējoni?
Vakar vakarā nopublicēju aktiera Gundars Āboliņš komentāru, kurā viņš aizstāv Raimonds Vējonis . Saņēmu daudzus komentārus. Nevaru uz visiem atbildēt, tādēļ rakstu šo, lai pamatotu savu viedokli.
Jā, es uzskatu, ka prezidenta runa bija slikta – pārāk sarežģīta un akadēmiska. Jā, prezidents to nenorunāja labi, kas daudziem radīja rūgtumu. Jā, es arī skatījos ar krampi vēderā un domāju, kaut nu tiktu veiksmīgi līdz beigām. Vienlaikus, man šķita tik cilvēcīgi, kad viņš pateica, ka ir satraucies.
Taču, kas man šķiet nekrietni, ir šī kolektīvā atspārdīšana. Tagad katrs vannabi politiķis ir lielākais eksperts runas mākslā un valsts vadīšanā. Vējonis ir “viens no viņiem, mafija, Saeimas pakalpiņš” un kas tik vēl nē. Es aizstāvu Vējoni, jo neuzskatu, ka viņš ir slikts prezidents, pat, ja viņam ir problēmas ar publisku uzstāšanos. Atgādināšu, ka Vējonis publiski vēl kā ministrs iestājās pret Lembergu, kurš nozākāja NATO. Vējonis nosodīja notiekošo Krimā, kad tā brīža prezidents nespēja to skaļi pateikt un par ko man tiešām bija kauns.
Es nevaru uzskaitīt visu, ko Vējonis izdarījis savas karjeras laikā, bet varu runāt par tēmām, pie kurām es esmu strādājusi un tādēļ zinu, ko šajos jautājumos dara prezidents. Viņš vienmēr ir iestājies pret Krievijas dezinformāciju. Viņš nebija augstprātīgs un piekrita atnākt uz Re:Baltica pasākumu par Krievijas dezinformāciju Kaņepes kultūras centrā. Es šeit neskaitīšu visus to seminārus, ko rīkojusi viņa komanda un ko neredz ikdienā, bet kam ir liela nozīme valsts politikas veidošanā (gan lokāli, gan starptautiski). Esmu redzējusi stingru prezidenta biroja nostāju, gan jautājumos par Krievijas spiegošanas aktivitātēm Latvijā, gan krievu skolu reformas kontekstā (tiem, kas pārmet, ka viņš neko nav darījis, lai stiprinātu latviskumu, ka man pašai, personiski, šķiet duāls jautājums). Īsumā: jā, var kritizēt par konkrēto runu, bet es nepiekrītu vispārinājumiem un populistiskajiem uzsaukumiem FB, kuru autoru patiesais mērķis ir gūt sev popularitāti. To mērķis ir visu novienkāršot, padarot par baltu un melnu. Jo šādā veidā ir vieglāk panākt auditorijas uzmanību. Bet dzīvē reti lietas ir melnbaltas, tādēļ jāuzmanās no vispārinājumiem.”