Mazi bērni ļoti daudz ko vēl tikai mācās – staigāt, runāt, ģērbties un kā valdīt pār savām emocijā. Viņu prāts vēl tikai attīstās, tādēļ par to atbild vēl senā, primitīvā daļa, ko pavada histērijas, kliegšana un raudāšana. Bērnam vēl ir grūti pieejami labie hormoni – endorfīni (laimes hormoni), dofomīni (atbild par prieku un ieinteresētību), serotinīni (atbild par mieru).
Kortizols – stresa hormons, kas izstrādājas kopā ar adrenalīnu. Kad bērniem šis hormons ir pārāk lielā daudzumā, viņi nejūtas labi un samazinās viņu runas iespējas. Mēs visi pārdzīvojam situācijas, kurās izstrādājas daudz kortizola, bet tas, kā mēs reaģēsim ir atkarīgs no mūsu temperamenta. Daži ātri noskumst, citiem tas izpaužas agresijā, kas liek izstrādāt vēl vairāk kortizola.
Adrenalīns – hormons, kas vismaz daļēji ir atbildīgs par pārāk lielo uzbudinājumu un spēju „uzvilkties”. Adrenalīns ir ķīmiski nepieciešams mūsu organismam. Tas ārkārtas situācijās izstrādā milzīgu enerģijas daudzumu, kas ļauj aktivizēt visu ķermeni. Bērniem adrenalīna līmenis mēdz lēkāt, un diemžēl šajā situācijā vecāki neko īsti nevar darīt.
Pazīmes, kad ir paaugstināts adrenalīna daudzums. Tas sastopams arī pieaugušajiem!
• muļķošanās, demonstrējot hiperaktīvu uzvedību,
• grūti iemigt,
• neierasti daudz enerģijas,
• skriet projām, kad sarūgtināts,
• iesaistās sīkos strīdos,
• iesāk, bet nepabeidz,
• negribīgi izmēģina ko jaunu.
Ja mēs saprotam, ka daļa bērna kliegšanas ir tikai sekas tam, ka tajā brīdī prāts vēl nav līdz galam attīstījies, tad varam reaģēt ar lielāku sapratni un maigumu.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!