Pats puisis – miesassargs Horhe Edsons Tavares, – starp citu, savu vainu noliedz un gaida tiesas spriedumu.
Tajā pašā laikā Džesikai vajadzēja pavadīt divus mēnešus slimīcas palātā, ārstējot ievainojumus un atkopjoties. Viņa atradās sterilā, izolētā istabā un ar pārējiem sarunājās caur stiklu.
“Kamēr skābe saēda manu seju, es stāvēju uz ceļiem un lūdzos Dievam: “Ņem manu skaistumu, bet atstāj man vismaz redzi”.
Meitenei nāksies pagaidīt vēl aptuveni gadu, līdz būs iespējams veikt plastisko operāciju. Bet pagaidām viņa tērē aptuveni vienu tūkstoti dolāru mēnesī par zālēm, acu pilieniem un losjoniem, lai atvieglotu sāpes.
Notaro iepazinās ar Tavaresu pirms 3 gadiem, kad viņi abi strādāja delfinārijā, itāļu pilsētiņā Rimini.
Visu šo laiku viņš bija paraugpuisis, bet pēc tam, kad viņi izšķīrās, Horhe kļuva ļoti greizsirdīgs un sāka viņai sekot. 
“Viņš vienkārši kļuva apsēsts. Viņš zināja manu darba grafiku un sekoja visām manām gaitām. Ja es 2 minūtes aizkavējos darbā, viņš man sāka rakstīt:”Ko tu dari? Kāpēc tu joprojām esi tur? Ar ko kopā tu esi?”.
Džesika jau sāka dzīvot kopā ar jaunu puisi, bet Tavares turpināja viņai draudēt. Tad meitenei nācās palikt vienai – savas un sava jebkura nākamā puiša drošības labad.
“Es baidījos uzsākt attiecības. Viņš man visur sekoja, draudēja un neatstāja mani vienu. Viņš pat inscinēja pašnāvību, cenšoties izraisīt manī žēlumu. Viņš atnāca pie manis mājās ar virvi un izlikās, ka ir pakāries uz vārtiem manā mājā”.
Pēc tam kļuva vēl sliktāk. Tavares sāka draudēt apliet Džesiku ar skābi.
“Es strādāju delfinārijā, kur skābi izmanto, lai tīrītu filtrus. Tāpēc es pajautāju kolēģim, ko man darīt, ja viņš patiešām mani aplej ar skābi.”Man vajag mazgāt seju, vai nē?” Viņš teica: “Tavā vietā es nemazgātu: tas ir tāds skābes veids, kas var izdedzināt caurumus ādā, saskaroties ar ūdeni”. Es pat stāstīju kolēģiem, ka taisos nopirkt sev ķiveri, jo baidos staigāt no mašīnas līdz mājai”.
Bet rezultātā tā arī notika. Tavares uzbruka modelei tieši stāvlaukumā.
“Seja dega, es uzreiz sāku zaudēt redzi. Es jutu izmisumu, jo zināju, ka, jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk skābe saēd manu seju. Man vajadzēja pēc iespējas ātrāk tikt uz slimnīcu”.
Daļa skābes nonāca Džesikas mutē, un viņa baidījās, ka zaudēs balsi, jo viņa ir arī dziedātāja. Bet, par laimi, tas nenotika.
“Kad es pirmo reizi paskatījos uz savu seju, tā bija pa pusei tumši brūna, pa pusei zaļa. Es biju šokā, bet pēc tam nolēmu koncentrēties uz savām acīm: runā, ka acis ir dvēseles spogulis. Es paskatījos acīs un atpazinu tev. Un teicu: “Labi, viss kārtībā, tā joprojām esmu es”.
Un pat pēc tāda incidenta Džesika stāsta, ka nealkst atriebties. “Es vienkārši gribu, lai viņš mani ieraudzītu un saprastu, ko ir izdarījis”.
Avots: soulpost.ru