Mēs gaidām mīlestību līdz kapa malai, bet iegūstam vilšanos. Mēs esam gatavi partnerim dot visu, bet no viņa pieprasām to pašu. Daudzi pat nenojauš, ka viņu gaidas attiecībās arī ir galvenais iemesls, kāpēc tās pārtrūkst. Gaidas attiecībās veidojas uz mūsu agrīnās pieredzes bāzes. Bērni gaida, ka viņus vecāki pabaros, aizsargās un atbalstīs. Taču ir vecāki, kas pienācīgi nepilda šīs funkcijas, ilgi atstāj bērnu vienu pašu, nereaģē uz lūgumiem un prasībām, ir auksti pret bērniem. Ja bērnam neizdodas iegūt no vecākiem uzmanību, viņš jūtas pamests un nevajadzīgs. Viņa iemājo pārliecība, ka viņš nav pelnījis mīlestību. Pieaugot, mēs šo vēlmi izjust mīlestību un uzmanību, ko neesam saņēmuši no vecākiem, pārnesam uz citiem cilvēkiem. Mēs no draugiem un mīļotajiem gaidām, ka viņi piepildīs to, kas mums trūka bērnībā. Ja kāds izrāda laipnību pret mums, mēs esam gatavi šim cilvēkam pilnībā uzticēties. Mēs ticam (tāpat kā bērnībā): ja es labi uzvedīšos, mūsu “izredzētais” noteikti novērtēs to un iemīlēs mūs. Taču, ja viņš nav gatavs uzņemties šo lomu, mēs zaudējam par viņu interesi un pārtraucam attiecības, neļaujot tām attīstīties.
5 visizplatītākās gaidas, kas kaitē attiecībām
Laimīgās attiecībās partneri uzmin otra domas un nolasa otra vēlēšanās pirms tās ir izteiktas skaļi.
“Viņš saprot mani no pusvārda. Es viņu jūtu pat no attāluma. Starp mums ir telepātiska saikne.” Kad partneri ir aizrāvušies viens ar otru vai ilgi dzīvo kopā, viņi patiešām noskaņojas uz viena viļņa, taču doma par to, ka kādam ir jāuzmin mūsu vārdu un rīcības jēga, ved pie vilšanās un nošķirtības no realitātes.
Nav nejaušība, ka ticība tam, ka otrs cilvēks zina mūsu noslēpumainākās domas un sazinās ar mums ar slepenu zīmju palīdzību, bieži vien nāk kopā ar psihiskiem traucējumiem. Piemēram, cilvēki, kas cieš no šizofrēnijas, var izveidot iedomātas attiecības ar mazpazīstamiem cilvēkiem, gaidīt no tiem ziņas, norādījumus un aizsardzību.Laimīgās attiecībās nav konfliktu. Nesaprašanās ir visiem. Lai cik saticīgi jūs dzīvotu, vienalga gadās strīdi. Ir pāri, kas tik ļoti tic tam, ka laime nav savienojama ar strīdiem, ka cenšas no tiem izvairīties ar visiem līdzekļiem. Rezultātā sakrājas pretenzijas, kas agri vai vēlu iznāk uz āru.
Laimīgas attiecības vienmēr paliek tādas, kādas bija medusmēnesī.
Lai attiecības būtu veselas un spēcīgas, tām ir jāattīstās. Katrs no mums dzīves laikā piedzīvo iekšējās pārmaiņas, krīzes, maina savus uzskatus un prioritātes. Uzskatīt, ka attiecībām visu laiku ir jābūt tādām, kādas tās bija sākumā, nozīmē noliegt mūsu dabas mainīgumu.
Laimīgie pāri visu laiku pavada kopā. Mīļotie viens otram neapnīk.
Partneriem ir svarīgi pavadīt laiku kopā, lai labāk saprastu cits citu, uzturētu siltumu un pieķeršanos. Taču tajā pat laikā katram no mums ir savas intereses. Katram ir vajadzīgs laiks sev. Tiekšanās ar visām varītēm dalīt visu uz divi, var novest pie abpusējas spriedzes un attālināšanās.
Ja pie attiecībām ir “jāstrādā”, tas nozīmē, ka ar tām kaut kas nav kārtībā.
Viens no izplatītākajiem maldiem – harmoniskas attiecības attīstās gludi. Tiklīdz pāris saskaras ar strīdiem un aizvainojumu, tas it kā runā par to, ka partneri sākotnēji ir izdarījuši nepareizi izvēli. Taču nevienas attiecības nevar būt ideālas no paša sākuma. Tāpat kā dzīve kopumā, ir kļūdas un mēģinājumi. Ja pirmais nopietnais strīds kādu no partneriem liek šaubīties par savu izvēli, tad viņam ir vērts padomāt par to, vai viņš ir gatavs nopietnām attiecībām.
Avots: http://www.slowyogalife.com/