Kādu dienu Dievs paskatījās lejup uz visiem bērniem, kas sēdēja pie viņa kājām un klēpī. Kad bērni ieskatījās Dieva acīs, Viņš zināka, ka bērniem ir nepieciešams kāds uz zemes, kurš spēs par viņiem parūpēties. Viņš zināja, ka šim cilvēkam nav jābūt perfektam, bet cilvēkam ir jāmīl bērns savā skaistajā perfektajā veidā.
Un tad Dievs radīja viņu. Māti.
Viņš šūpoja bērnus savās rokās un domāja. Par to, ka viņai bērns ir jāmīl tik ļoti, lai laistu viņu šajā pasaulē. Daži bērni augs vēdērā, citi sirdī. Kādu, kura mīlestība nezinās robežas, kādu kurš cīnīsies par bērnu dzīvībām līdz pat pēdējam elpas vilcienam.
Tad Dievs radīja Māti.
Kādu, kuras rokas ir pietiekami stipras, lai neskaitāmas stundas nēsātu bērniņu naktī, tajā pašā laikā tik maigas rokas, kas liekot bērniņu atpkaļ gultiņā viņu nepamodina. Kādu, kura sevī atrod visdziļākos dziļumus, kad šķiet, ka nekas vairs nav tevī palicis, tad noslaucīt asaras un dzīvot uz priekšu. Jā, stipru sievieti.
Tad Dievs radīja Māti.
Viņž zināja, ka viņai būs jāatrod prieks vienkāršajā un jāatrod jēga pat visgrūtākajā, jo Dievs zināja, ka bērniem tas ir npieciešams visvairāk. Viņai nav jābūt slavenībai vai valsts līderei, bet viņai būs jābūt varonei bērna sirdī un jāsargā bērna dvēsele. Jā, laba sieviete.
Tad Dievs radīja Māti.
Dievam nebija svarīgas viņa ķermeņa apmēri vai vidukļa izmērs. Viņam rūp viņas sirds izmērs. Viņam vajadzēja, lai sieviete aug pat tad, kad tas liekas neiespējami.
Tad Dievs radīja Māti.
Dievam vajadzēja, lai sieviete var salūzt. Tūktsoš mazos gabaliņos, tomēr viņas maigums palīdzēja sevi savākt atpakaļ vienā gabalā. Jo Viņš zināja, ka mīlestībai jābūt spējīgai uz visu. Viņš to zināja tāpēc, ka mīlēja bērnus vairāk par visu. Un Viņš gribēja, lai šādu mīlestību būtu spējīgs piedzīvot vēl kāds. Jā, skaisti salūzusī sieviete.
Tad Dievs radīja māti.
Dievs paskatījās lejup uz bērniem, katrs no viņiem bija brīnišķīgi veidots. Viņš zināja, ka viņiem nepieciešams skolotājs. Kāds, kurš lasīsi viņiem Viņa stāstus un mācīs Viņa patiesību. Dziedās Viņa dziesmas un čukstēs Viņa mīlestību pret viņiem. Jā, tā ir Māte!
Sieviete, kas maina pasauli, veidojot mazu dvēseli, tajā pašā laikā mainot savas dvēseles formu. Viņš zināja, ka neviens cits to nespēs. Nav tīrākas dvēseles. Nekas vairs nespēj tā piepildīt dzīvi. Neviens bērnam nav vairāk vajadzīgs kā Māte.