Zemās grīdās tramvaji primāri tiek palaisti maršrutos ar lielākām pasažieru plūsmām. Pašlaik zemās grīdas tramvaji kursē tikai uz diviem rajoniem – Mežaparku un Juglu. Lai zemās grīdas tramvaji varētu kursēt arī citos maršrutos, ar tramvaju iepirkšanu un vadītāju apmācīšanu, kā tos vadīt, ir par maz. Tam nepieciešams pārbūvēt tramvaju infrastruktūru, tajā skaitā atsevišķus krustojumus un pārveidot kontakttīkla pagriezienus citā leņķī, lai tos droši izbrauktu tramvaji, kas sastāv no trīs vai pat četriem posmiem un brauc ar pantogrāfu.
Darba grafikā nākamais, kurā sāks kursēt zemās grīdas tramvaji ir 4. un 5. tramvaja maršruts, bet pēc tam Ķengarags. Arī tur aptuveni 2019. – 2020. gadā, veicot infrastruktūras uzturēšanas darbus, sliežu ceļi un kontakttīkls tiks pakāpeniski pielāgoti zemās grīdas tramvaja parametriem, taču precīzu gadu, kad uz Ķengaragu sāks kursēt zemās grīdas tramvajs, šobrīd grūti nosaukt. Paralēli attīstās tramvaja līnijas projekts maršrutam, kas dodas cauri Skanstei, kas ļaus ne tikai izveidot apļveida tramvaja kustību pilsētas centrā, bet arī izveidot jaunus maršrutus. Piemēram, pagarināt tramvaja līniju līdz Purvciemam. Šo projektu nevar veikt bez pilsētas tramvaja tīkla paplašināšanas. Jo pašreizējais sliežu ceļš Kr. Barona ielā nespētu uzņemt tik lielu pasažieru daudzumu, ja pa to vēl dotos tramvajs uz Purvciemu (rajonā dzīvo aptuveni 70 000 cilvēku).
Avots: https://www.riga.lv