Linds Reddings (Linds Redding) strādāja aģentūrās „BBDO“ un „Saatchi“ Jaunzēlandē. 52 gadu vecumā viņš nomira no vēža, mantojumā atstājot ne tikai reklāmas projektus, bet arī eseju „ „Neliela mācību stunda nākotnei“.
Iespējams, izlasot šo dvēseles kliedzienu, kāds aizdomāsies un atskatīsies uz savu dzīvi. Kamēr nav par vēlu.
„Savulaik, kad sāku strādāt reklāmā, mums bija tāds paņēmiens – „Nakts pārbaude“. Dienas garumā mēs ar kolēģi uz A4 lapām pierakstījām visas idejas, kas mums radās saistībā ar šībrīža aktuālajiem projektiem. Pavirši virsraksti, muļķīgi kalambūri, vienkārši švīkājumi.. Šī bija sava veida „miskaste“ mūsu smadzenēm, mūsu kabineta stūrī.
Ja diena bija veiksmīga, tad paralēli pārpildītam pelnutraukam un platsmasas kafijas krūzīšu kaudzei, krājās arī kaudzīte konceptu. Mēs akurāti šīs lapas piestiprinājām pie sienas un devāmies uz tuvējo bāru iedzert pinti alus.
Nākamajā dienā, neņemot vērā paģiras, precīzi 10:00 bijām darbā un ar svaigu skatu novērtējām iepriekšējās dienas paveikto. Kā likums, trešā daļa ideju automātiski tika ‚atsijātas‘.
Pārsteidzoši, kā idejas, kas vēl vakar šķita izdevušās vai smieklīgas, nākamās dienas „gaismā“ šķita blāvas un neizdevušās. Ap pusdienas laiku visa aģentūra bija savākusies un mēs atgriezāmies pie ikdienas rutīnas: ar gudru sejas izteiksmi snaikstījāmies pa biroju, kritizējot citu radošo pāru veikumu.
Taču, kur ir sāls..
„Nakts pārbaude“ strādā tikai gadījumā, ja jūs varat atļauties šo nakti. Gāja laiks un sākās 90-tie, kas apgrieza otrādi reklāmas industriju. Un ne tikai.. Parādījās jauni instrumenti, nebeidzamas iespējas un neatliekami dedlaini. Savukārt ciparu tehnoloģijām sākoties, mūsu darbs būtiski paātrinājās. Radās ideja? Sagatavo un prezentē to dažu stundu laikā! Sākumā tas bija fantastiski. Mēs varējām tik daudz un tik ātri izdarīt! Tie „augšā“ ātri vien aprēķināja, ka tagad varam tai pat laikā izdarīt trīs reizes vairāk darba un trīs reizes vairāk viņiem nopelnīt.
Ļoti ātri „Nakts pārbaude“ pārvērtās par „Launaga pārbaudi“. Un drīzumā mums vairs nebija laika, kājas izstiepjot, paskatīties uz mūsu idejām no malas un atdalīt vērtīgo no nevērtīgā. Sākām paļauties uz pieredzi un intuīciju. Vairumā gadījumu tas nostrādāja.
Standarti kļuva elastīgāki. Mēs – konservatīvāki. Nelabprāt gājām uz radošiem riskiem, paļaujoties uz pārbaudītiem un zināmiem paņēmieniem. Pētījumi pierādīja, ka jau zināmais sniedz labākus rezultātus, kā jaunais. Un pētījumi kļuva par jauno reliģiju.
Būt pa īstam kreatīvam nozīmē tikai to, ka esi apdalīts ar jebkādu pieticību. Atslēgt iekšējo cenzoru. Nospļauties uz to, ko domā citi. Lūk, tāpēc bērni ir izcili savā radošumā! Savukārt cilvēki ar Wolkswāgeniem, kredītiem un „Louis Vuitton“ somiņām – tādi nav. Lai domātu skaļi, jābūt drosmīgam.
Vislabāk tas izdodas drošā vidē. Savulaik radošās nodaļas un dizaina studijas bija tāda vieta. Tur varēja radīt, nebaidoties no izsmiekla un nosodījuma. Jo tikai tā var radīt, savādāk tu aizvērsies kā gliemezis savā gliemežnīcā.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!